Iepazīsti kafijas ceļvedi: no uzmundrinošā espresso līdz veldzējošai frappe 

© Scanpix

Sen garām tie laiki, kad latvieši dzēra tikai melnu vai baltu kafiju. Ar katru gadu kafijas kultūra attīstās aizvien jaunā kvalitātē, un vietējās kafijas tirdzniecības vietas piedāvā spilgtus, neaizmirstamus garšas piedzīvojumus. Taču vēl joprojām ne viens vien kafijas automāta vai baristas priekšā samulst, ieraugot plašo piedāvājumu, kur dominē nosaukumi itāļu valodā. Americano, Caffe Latte, Capuccino, Flat White, Mochachino – kas slēpjas zem biežāk sastopamajiem kafijas dzērienu veidiem un kā neapjukt kafijas izvēles priekšā, atklāj “Narvesen Kafijas kluba” eksperts, barista Gatis Silenieks.

Espresso

Šī ir kafijas esence un bāze lielākajai daļai kafijas dzērienu. Labam Espresso piemīt tas, ko kafijas profesionāļu aprindās sauc par bo­dy (ķermenis - angļu val.): tas nozīmē, ka dzērienam ir saturs, tas nav šķidrs vai ūdeņains, bet salīdzinoši biezs, to klāj crema jeb plāna kafijas putu kārtiņa. Dzēriena apjoms - apmēram trešdaļa tases.

Scanpix

Lai gan daudzi ir baudījuši labu Espresso, vien retais zina, kāpēc to dzer. “Cilvēki parasti izvēlas Espresso cerībā, ka tas dos milzīgu enerģijas lādiņu. Taču Espresso, lai gan garšas ziņā visintensīvākais, satur niecīgu devu kofeīna. Kofeīns izdalās, ūdenim atrodoties kontaktā ar kafijas biezumiem, bet Espresso tiek gatavots ļoti strauji, 20-25 sekundēs izdzenot ūdeni cauri pūdera smalkuma biezumiem. Tādējādi dzēriens iegūst izteiksmīgo garšu, bet nepagūst uzkrāt kofeīnu. Dienā var izdzert pat 8 tases Espresso un neuzņemt to kofeīna daudzumu, ko iegūstam, aplejot krūzītē savu rīta kafiju un atstājot to ievilkties, kamēr ejam dušā un gatavojam brokastis,” stāsta Gatis Silenieks. Kāpēc tad jādzer Espresso? “Kofeīns paātrina vielmaiņu un sekmē uzņemto pārtikas produktu pārstrādi organismā, tāpēc pasaulē pieņemts Espresso dzert pēc pusdienām vai citām pamatīgām ēdienreizēm, lai ātrāk atgūtu viegluma sajūtu,” skaidro barista.

Espresso dzeršanas kultūra Latvijā ir bērna autiņos, sevišķi salīdzinot ar tā dzimteni Itāliju, kas izskaidro, kāpēc kafijas dzērienu pasaulē dominē nosaukumi itāļu valodā. Ja latvietis Itālijā pēc maltītes pasūtītu Cappucino, viesmīlis, visticamāk, neatnestu neko vai tomēr pasniegtu Espresso, jo Cappucino pēc pusdienām viņam šķistu neloģiska izvēle. Kafijai ar pienu vispiemērotākā ir dienas pirmā puse līdz plkst. 12-14, jo organismam vajadzīgs laiks, lai pārstrādātu piena produktus. Pēc pusdienām jau vajadzētu pāriet uz Espresso vai melnu kafiju.

Savukārt dubultais Espresso nav divreiz stiprāks par Espresso, un tas arī nav iegūstams uz ūdens tilpuma rēķina. Tas nozīmē divas identiskas Espresso devas vienā tasītē, dzērienam apjomā aizņemot 2/3 tases.

Cafe Latte

Scanpix

Itālijā, pasūtot Cafe Latte, tā arī jāsaka - ja nevērīgi izmetīsiet “man, lūdzu, latte”, dabūsiet pienu, jo tieši to latte nozīmē itāļu valodā. Šis ir visvieglākais no visiem kafijas dzērieniem ar vispienaināko garšu, kur kafijas un piena attiecība ir 1/7. Dzēriena pamatā ir viena deva Espresso. “Mūsu novērojumi liecina, ka Cafe Latte biežāk izvēlas meitenes, papildinot dzērienu ar dažādu garšu sīrupiem. Narvesen, kur kafiju ik dienu iegādājas katrs devītais pircējs, Caffe Latte nemainīgi ir starp TOP3 populārākajām kafijas izvēlēm,” stāsta Gatis Silenieks.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā