Vasara mūs dāsni apdāvina ar dāžadām ogām un augļiem, ko nereti izmantojam ievārījumu pagatavošanai. Tomēr, lai ievārījuma pagatavošana neizvēršas nepatīkamā pieredzē, blogs Gardēži.lv apkopojis desmit padomus, kā ievārījumu gatavot gudri.
Pelējums ievārījumā rodas ūdenim kondensējoties uz ievārījuma virsmas. Šis ūdens izšķīdina cukuru ievārījuma virskārtā, līdz ar to šajā daļā cukurs ir mazāk. Tādēļ šajā laukumā rodas pelējums. Lai to novērstu, pirms aizskrūvēšanas burciņā uz ievārījuma virsmas uzklāj vaska papīru.
1:1 cukura un augļu/ogu proporcijai ir lielāka nozīme nekā tikai saldums. Cukurs šajā gadījumā strādā kā dabīgs konservants un neļauj produktam sabojāties. Tikko ievārījumā ir pārāk maz cukura attiecībā pret pārējiem produktiem, pastāv risks, ka ievārījums ātri sabojāsies. Ja vēlies, lai tas būtu skābāks, pievieno citronu sulu vai skābus augļus, ogas, kā, piemēram, cidonijas, dzērvenes.
Ja vēlies, lai augļi/ogas pēc iespējas labāk saglabātu savu formu, iesakām visā vārīšanas procesā ievērot zemu temperatūru. Kā arī cukur iesakām pievienot tikai tad, kad mikstūra jau sākusi vārītes.
Vārīšanas nozīme ievārījuma gatavošanā ir diezgan liela - vārīšanās rezultātā izdalās un aktivizējās pektīns, kas ir dabīga viela, kas sastopama daudzos augļos un ogās. Pektīns ir atbildīgs par to, lai ievārījums, tam atdziestot, iegūtu biezāku, želejveida konsistenci.
Daudzos augļos pektīns jau no dabas ir pietiekošā daudzumā. Taču citos tas var būt pārāk maz, lai ievārījums iegūtu patīkamo stingro konsistenci. Tādēļ šajā gadījumā nepieciešams pievienot atsevišķi papildu pektīnu vai izmantot ievārījumiem paredzēto speciālo cukuru. Tas būs nepieciešams, gatavojot ievārījumu no rabarberiem, zemenēm, aprikozēm. Taču, ja jauksi šīs ogas un augļus ar pektīna bagātām veltēm, atsevišķi papildu pektīns nebūs jāpievieno.
Tas jo īpaši svarīgi ir pēc cukura pievienošanas - pārlieku bieža maisīšana var sašķaidīt augļus un ogas, kā arī var izraisīt cukura kristalizēšanos.
Tikko pievienots cukurs un mikstūras smarža patīkami piepilda virtuvi, noteikti pārņem nepacietība saliet ievārījumu skaistās burkās. Taču iesakām ogaidīt un turpināt vārīt ievārījumu vēl 5-20 minūtes, lai iztvaikotu pēc iespējas lielāks ūdens daudzums un ievārījums veidotos biezāks.
Nosmel mazu daudzumu ievārījuma un ielej to aukstā traukā, kuru pēc tam ievieto ledusskapī. Kad tas atdzisis, mēģini ar pirkstu nedaudz pastumt uz sānu ievārījuma augšējo daļu. Ja tā sakrokojas un ir izveidojusies tāda kā želejas kārtiņa, ievārījums ir gatavs ņemšanai nost no uguns.
Kad esi pabeidzis to vārīt, ļauj tam atdzist katlā vēl kādas 10 minūtes. Tā var izvairīties no augļu un ogu gabaliņu "sapeldēšanu" augšējā burkas daļā.
Obligāti pirms liešanas burkās tām būtu jābūt sterilizētām. Tās kārtīgi jāizmazgā ar karstu ūdeni un ziepēm. Pēc tam liek cepeškrāsnī 120 grādu karstumā karsēties un žūt kādas 10 minūtes. Arī šis solis palīdzēs izvairīties no pelējuma kārtas.
