Kanēlis Latvijas virtuvē ir populāra garšviela konditorejas izstrādājumu, desertu pagatavošanai. Mazāk cilvēku zina, ka šī aromātiskā garšviela labi sader arī ar vistas un cūkgaļas ēdieniem, bet tas, ka kanēli iegūst no kanēļkoka mizas Indonēzijā, Šrilankā, Ķīnā un citviet pasaulē, aizvien daudziem ir pārsteigums.
“Jebkurai garšvielai ir smarža, bet kanēlim tā ir izteikti jūtama, un kanēlis ēdienam dod arī īpašu garšu. Latvijas virtuvē kanēlis ir vairāk iecienīts dažādos konditorejas izstrādājumos, desertos, bet tas labi sader arī ar gaļas ēdieniem. Tā ir garšviela, kura ir ar mums ikdienā, pārkaisot brokastu biezpienu, svētdienas rītu pankūkas, vai vietējā konditorejā nopērkot pāris garšīgas kanēļmaizītes. Vēl vairāk to jūtam, kad cepam ābolu vai biezpiena plātsmaizi, un to pārkaisām ar kanēli - māja iegūst neatkārtojamu smaržu. Kanēlis ar mūsu starpniecību Latvijā galvenokārt ieceļo no Burmani reģiona, Indonēzijā un būtiski, ka kaltētā kanēļa mizu malšana notiek mūsu rūpnīcā Somijā. Tā iegūtais produkts - maltais kanēlis ir ar svaigu aromātu un īsā laikā nokļūst Latvijā. Interesanti, ka kanēlis tiek audzēts arī bioloģiski, un no piecām mūsu sadarbības saimniecībām divas kanēli iegūst tieši šādā veidā. Cinnamomum burmanii cassia šķirnes kanēlis satur diezgan daudz ēteriskās eļļas, un tā garša gan Latvijā, gan citās rietumu valstīs ir ierastāka nekā, piemēram, Ķīnas kanēļa garša. Kad pirmie kanēļa ieguvju vietu atklājēji šo vērtīgo garšvielu padarīja par ekskluzīvu preci, viņi nevarēja iedomāties, ka pēc vairākiem gadsimtiem kanēlis būs plaši pieejams un neaizstājams katrā virtuvē!” uzsver AS Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Inga Auziņa.
Kanēļkoks izaug ātri, tam vajag lielu platību, un kanēli iegūst no tā mizas. Novācēji izlemj, kuras mizas daļas ir vieglāk noplēšamas, tad to noņem un vēlāk saplēš sīkākās daļās, kaltē. Tradicionāli kanēļa plēšana ir ārkārtīgi smalks un prasmīgs amats. Amatu nodod tālāk no paaudzes paaudzē. Kanēļa garša ir atkarīga no vietas, kur tas aug. Piemēram, arī bioloģiski audzēta kanēļa garša ir maigāka.
Pasaulē kanēli pazīt ļoti sen. Kanēlis vairākkārt ir piesaukts Bībelē, ēģiptieši to izmantoja iebalzamēšanai. Vēsture liecina, ka 16. gadsimta sākumā portugāļu kuģis, patveroties no stipras vētras, piestāja Ceilonas salā jeb Šrilankā, kas tolaik vēl nebija atklāta. Pasaule iepazina dažādus viena kanēļa nosaukumus, jo tika slēptas kanēļa ieguves vietas. Vēlāk portugāļi par tām cīnījās ar Nīderlandi, līdz varas grožus 1796. gadā šeit pārņēma briti.
Maltu kanēli izmanto rīsu un mannas putraimu biezputru, kūku un smalkmaizīšu, kā arī augļu desertu pagatavošanai. Garšvielu plaši izmanto indiešu virtuves ēdienos. Kanēlis ir lieliska piedeva vistas gaļai, kā arī cūkgaļas ēdieniem. Protams, Ziemassvētki ir laiks, kad kanēlis svin savu uzvaras gājienu ikvienā virtuvē, bet arī jebkurā gadalaikā to var izmantot visdažādākajās receptēs, piemēram, kurās izmantoti augļi.
Līdzīgas, bet tomēr atšķirīgas kanēļa šķirnes
Cinnamomum Burmanii nāk no Indonēzijas, un tam ir salda, aromātiska garša. Šīs šķirnes kanēlī var sajust saldas notis, nedaudz mandeļu un marcipāna - lielisks pamatēdieniem, konditorejas izstrādājumiem un desertiem.
Vjetnamiešu kanēlim (loureiroi) ir līdzīga garša, lai arī nedaudz izteiksmīgāka.
Šrilankas kanēlim (verum) ir spēcīgs augļu, vaniļas aromāts.
Ķīnas kanēli izvēlas pikantākiem ēdieniem. Šī garša ir atrodama Marokas tadžinas, Pendžabi aromātiskās garammasalas un Ķīnas piecu garšvielu maisījuma pamatā.
