Tieši šāds vēstījums pievienots video izaicinājumam soctīklos, kurā cilvēki ar "aizkaitinātām" sejas izteiksmēm braši soļo dažādās vietās un laika apstākļos.
Tas gan viss jokam, bet, ja tos met pie malas, tad jāteic, ka tas ir visai nozīmīgs vēstījums, proti, ir jādodas ārā arī tad, kad negribas, kad ir auksts, līst vai snieg. Ir jāpamet ekrāns - datora, televizora, telefona un jādodas. Uzvelc siltas zeķes, sasien ciešāk šalli un pārvelc ausīm cepuri un dodies. Vai ir dzirdēts par "meža peldēm"? Ideālā gadījumā "meža pelde" ir vairākas stundas ilga, lēna, bezmērķīga pastaiga pa mežu, kuras laikā elektroniskās ierīces ir jāatstāj mājās, lai pilnībā nodotos dabas baudīšanai.
Kāpēc šis aicinājums? Nav noslēpums, ka pēdējie gadi ir tā pamatīgi mūs visus stiprāk vai vājāk zvetējuši - emocionāli un arī fiziski. Vārdi "stress" vai "depresija" ir kļuvuši tikpat ikdienišķi kā "labrīt" un "sveiki". Un tas viss "belž" pa mūsu veselību - garīgo un fizisko.
Man galvā iegravējušies psiholoģes vārdi - stresu izstaigā. Kad mums īpaši negribas neko darīt? Tad kad esam nomākti, kad esam stresā, kad uzdod nervi. Un tieši tad to pastaigu vajag kā ūdeni vītušam ziedam. Es pati sevi esmu spiedusi šādās dienās doties ārā. Pat ja ir -20 un pūš auksts vējš. Pat ja līst. Pat ja nav kompanjona. Pat ar aizkaitinātu sejas izteiksmi un gaitu. Un, ja pavisam nevari saņemties, taisi video ar mirkļbirku #stupidwalkchallenge.
Tad nu nav ko gaidīt, kad "atvērs sporta zāles", "kad paliks siltāks", "kad sāksies maratons", "kad būs vasara", bet jādodas ārā. Jādodas staigāt! Tam nevajag iepriekšēju fizisko sagatavotību, tam nevajag speciālu aprīkojumu vai papildu finansiālos līdzekļus. Velc kājās zābakus un dodies!
