Kafija ir daudzu jo daudzu cilvēku dienas neatņemama sastāvdaļa. Iespējams, kādu tā uzmundrina no rītiem, kad acis pašas negrib vērties vaļā (vai vismaz rada mundruma ilūziju), iespējams, kāds vāra kafiju, lai tikai sajustu tās aromātu, vai kādam tā ir kļuvusi par dienas skaistāko un gardāko rituālu. Es dievinu kafiju ar pienu. Pēc garšas, pēc krāsas, kā rituālu un mundruma dzērienu.
Ir tik daudz dažādu veidu, kā pagatavot kafiju - ar dažādiem pieniem, sīrupiem, saldo krējumu, ar cukuru vai bez tā, ar kanēli un tā tālāk un tā joprojām. Kafija latte, kapučino, espresso - lai atcerētos visus kafijas veidus, iespējams, bez špikera neiztikt.
Bet stāsts šoreiz nav par kafijas dzērienu daudzveidību, bet gan par veco, labo, ierasto un daudziem iecienīto kafiju ar pienu.
Kādam uzreiz varētu rasties jautājums - par ko šeit vispār var runāt, ja dzērienu pagatavo, kafiju sajaucot ar pienu. Nu un kaut kā loģiski, ka te var ielikt punktu, tādejādi pabeidzot stāstu. Bet - arī šo procesu var padarīt interesantāku.
Pirms kāda laika internetā noskatīts "laifhaks" kļuvis par manu ikdienas sastāvdaļu, proti, savu ideālo kafiju es gatavoju, nevis pievienojot kafijai pienu, bet gan piena ledus gabaliņus.
Jā, tieši tā - sasaldēju pienu gabaliņos, lai pēcāk pāris gabaliņus pievienotu ikdienas kafijas tasei.
Patīk gan dzēriena garša un izskats (jo runa taču jebkurā gadījumā ir par kafiju ar pienu), patīk, ka kafija ātri kļūst viegli baudāma (atdziest), bet visvairāk patīk pats process, rituāls (sauciet, kā vēlaties), kad karstā kafijas krūzē tiek iemesti vairāki piena ledus gabaliņi.
Man vienmēr ir licies, ka filmās varoņu viskija glāzes, kurās dzērienam pievienoti ledus gabaliņi, izskatās kaut kā "glaunāk" (atgādināšu, ka alkohols negatīvi ietekmē mūsu veselību). Līdzīgas asociācijas man ir arī ar kafiju.
