Pāreja no ziemas perioda uz pavasari nes neskaitāmas pārmaiņas gan dabā, gan mūsos. Kamēr vieni bauda pirmos saules starus un labo laiku, citi cīnās ar negaidīto pavasara vēstnesi – pavasara nogurumu jeb pavasara letarģiju, kas galvenokārt skar sievietes vecumā no 35 līdz 50 gadiem. Pavasara nogurumu raksturo sarežģīta fizioloģisko, kultūras un psiholoģisko faktoru mijiedarbība. Skaidras medicīniskās definīcijas trūkums ir radījis dažādus mītus par tā cēloņiem un sekām. Lai tos kliedētu, farmaceite Zane Melberga skaidro populārākos mītus par pavasara nogurumu un dalās savos ieteikumos.
Lai arī nogurums un bezspēks var rasties laikapstākļu izmaiņu rezultātā, tas ir tikai viens no vairākiem faktoriem, kas ietekmē mūsu enerģijas līmeni un labsajūtu. Farmaceite uzsver, ka nogurums visbiežāk ir saistīts ar to, ka līdz pavasarim organisms ir paspējis iztērēt vasarā uzņemtos un uzkrātos vitamīnus un minerālvielas, un pavasarī sāk izjust to iztrūkumu. Pārejā no ziemas uz pavasara periodu mainās dienasgaismas ilgums - saule aust agrāk un riet vēlāk. Šīs izmaiņas tiešā veidā ietekmē mūsu dienas ritumu un miega modeļus. Turklāt pavasarī vairums cilvēku sastopas ar ziedputekšņu vai citām alerģijām. Iekaisumi, paaugstināta temperatūra, iesnas - šie visi procesi traucē mūsu imūnsistēmas darbību, veicinot nogurumu.
Padoms: Pirmās pavasara noguruma pazīmes, tostarp apgrūtinātu spēju koncentrēties, veicot savus ikdienas pienākumus un nespēju no rītiem pamosties un naktīs aiziet gulēt, ir iespējams mazināt, izmantojot B grupas vitamīnus. Farmaceite Zane Melberga uzsver, ka B grupas vitamīni ir svarīgi cilvēka organismā, jo tie piedalās visu organisma sistēmu un orgānu darbībā, enerģijas ražošanā, kā arī nodrošina normālu nervu sistēmas darbību. Īpaši svarīgi ir uzņemt B2 (riboflavīns), B6 (piridoksīns) un B12 (ciānkobalamīns) vitamīnus, jo tie mazina nogurumu un nespēku. Pieaugušajiem B2 vitamīna ieteicamā diennakts deva ir 1-2 mg, B6 ieteicamā diennakts deva ir 1,2-1,7 mg, savukārt B12 tie ir 3,0 mg dienā. Papildu B grupas vitamīniem var lietot Magniju, kura ieteicamā diennakts deva ir 300 mg.
Katram cilvēkam pavasara nogurums var izpausties citādāk. Daži piedzīvo ievērojamu enerģijas līmeņa pazemināšanos, bet citi tieši pretēji - enerģijas līmeņa paaugstināšanos. Pirmkārt, ir jāņem vērā dzīvesveida izvēle. Personas ar mazkustīgu dzīvesveidu vai sliktiem uztura ieradumiem var būt jutīgākas pret nogurumu, jo šie faktori ietekmē imūnsistēmas reakciju uz apkārtējās vides izmaiņām. Otrkārt, vispārējais veselības stāvoklis. Personas ar jau esošām veselības problēmām, piemēram, alerģijām vai hronisko nogurumu, pavasarī izjūt simptomu saasināšanos, bet cilvēki ar labu veselības stāvokli pārmaiņas var izjust minimāli. Treškārt, ir jāņem vērā vecums. Bērnus sezonālās izmaiņas var neietekmēt tik daudz kā pieaugušos vai seniorus, jo viņu imūnsistēma un diennakts ritmi joprojām attīstās.
Padoms: Ikdienā ir ieteicams ievērot dažus vienkāršus ieteikumus, kas palīdzēs mazināt nogurumu. Viens no tiem ir sabalansēts un veselīgs uzturs. Farmaceite iesaka pavasarī, kad jau tiek izjusts nogurums un bezspēks, neveikt lielas pārmaiņas savā uzturā un no tā izslēgt kādu konkrētu lielu pārtikas grupu. Veicot jebkādas izmaiņas savā uzturā, ir jākonsultējas ar ārstu, jo ļoti daudzus vitamīnus cilvēka organisms iegūst tieši no pārtikas. Izslēdzot no ēdienkartes piemēram, gaļas vai piena produktus organismā var strauji samazināties B vitamīns un dzelzs. Sievietēm ir īpaši svarīgi uzņemt pārtikas produktus, kuri satur dzelzi, jo mēnešreižu laikā zaudēto asiņu dēļ ir lielāks risks dzelzs deficītam organismā. Arī B vitamīnu grupas trūkums organismā var radīt nogurumu un bezspēku. B2 vitamīnu var uzņemt uzturā lietojot raugu, pienu, zivju un gaļas produktus, olas. B6 vitamīna galvenie avoti ir gaļa (cūkgaļa, tītara gaļa), banāni, kartupeļi, pistācijas un magniju saturošie produkti garšvielas, rieksti, graudaugi, kakao pupiņas un dārzeņi. Papildu pareizam uzturam ir ieteicamas regulāras fiziskās aktivitātes, lai mazinātu nogurumu. Arī 15-20 minūšu pastaiga svaigā gaisā var palīdzēt justies labāk.
Lai gan psiholoģiskie faktori veicina pavasara nogurumu, piemēram, sezonāli afektīvie traucējumi vai garīgā pielāgošanās mainīgajai dienasgaismai, tā nav tikai psiholoģiska parādība. Būtiska loma ir arī fiziskajiem aspektiem, tostarp hormonālajām izmaiņām. Palielināta dienasgaismas iedarbība pavasarī var ietekmēt melatonīna - hormona, kas atbild par miega un nomoda ciklu regulēšanu un ražošanu - izstrādi. Personām, kuras lieto alerģijas zāles, lai pārvaldītu sezonālās alerģijas, var rasties blakusparādības, piemēram, miegainība vai nogurums. Dažu antihistamīna līdzekļu sedatīvā iedarbība var veicināt noguruma sajūtu.
Padoms: Farmaceite uzsver, ka pavasarī īpaši nozīmīgs kļūst miega režīms. Pieaugušam cilvēkam ir nepieciešamas 6-8 stundas ar netraucētu miegu. Miega traucējumus var radīt nogurums, kas var izpausties arī ar insomniju jeb miega trūkumu, kas rodas tādēļ, ka cilvēkam ir grūtības aizmigt, “caurs miegs” vai viņš agri mostas. Lai uzlabotu miega režīmu, var lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir miega hormons - melatonīns. Lai panāktu labvēlīgo ietekmi, nepieciešams uzņemt 1 mg melatonīna neilgi pirms gulētiešanas, skaidro Zane Melberga. Papildus, lai sakārtotu miega režīmu vai lai paātrinātu iemigšanas procesu, var izmantot augu valsts līdzekļus. Melisas, piparmētru lapai, baldriāna saknei, kā arī māteres un pasifloras lakstam ir raksturīga nomierinoša, iemigšanu veicinoša darbība miega traucējumu mazināšanai.
Viens universāls risinājums pavasara noguruma mazināšanai nepastāv. Lai gan dažas vispārīgas stratēģijas var palīdzēt mazināt nogurumu, piemēram, konsekventa miega grafika izveidošana un uzturēšana, regulāra ūdens dzeršana, fiziskās aktivitātes un vitamīnu vai minerālvielu uzņemšana - šo pieeju efektivitāte atšķiras. Cilvēkiem ir dažādas rutīnas, veselības stāvoklis un dzīvesveids, tāpēc, pieņemot, ka viens risinājums var apmierināt ikviena cilvēka dažādās vajadzības, pavasara noguruma pārvarēšana tiek pārāk vienkāršota.
Padoms: Nogurums cilvēku vidū ir bieža parādība, taču noteikti ir jāizvērtē tā pazīmes un cēloņi. Ja nogurums traucē veikt ikdienas darbus, tad obligāti ir jāvēršas pie ģimenes ārsta un jāveic analīzes, skaidro farmaceite. Tā vietā, lai meklētu vienu risinājumu pret pavasara nogurumu, ir jākoncentrējas uz personalizētām stratēģijām, kas atbilst katra vajadzībām un veselības stāvoklim. Pret nogurumu pārmērīgi nevajadzētu lietot uztura bagātinātājus, kuri veicina enerģijas rašanos, jo tas ir tikai viens no risinājumiem. Zane Melberga uzsver, ka uztura bagātinātāji ir jāizvēlas saprātīgi, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.
