Daudzveidīga, uzturvielām bagāta ēdienkarte ir labākais veids, kā uzņemt organismam nepieciešamo. Tomēr, ja trūkst kādu noteiktu vitamīnu vai minerālvielu vai vēlaties papildināt ikdienas ēdienkarti ar uztura bagātinātājiem, farmaceite Ieva Turonoka iesaka, kā to darīt, lai gūtu maksimālu labumu.
Vitamīnus iedala pēc to šķīšanas īpašībām - ūdenī šķīstošie vitamīni ātri oksidējas, tie ir diezgan neizturīgi pret karsēšanu, un to krājumi organismā nav lieli, tāpēc ikdienā nemitīgi atjaunojami ar uzturu. Savukārt taukos šķīstošie vitamīni labi uzkrājas un ir daudz izturīgāki pret vides faktoriem. Tātad abu veidu vitamīnu uzņemšana organismā atšķiras.
Kad lietot ūdenī šķīstošos vitamīnus?
Tā kā šie vitamīni izšķīst ūdenī, organismā nav to rezervju, tāpēc lielākā daļa ir jāuzņem katru dienu. Pirmais jāmin slavenais antioksidants C vitamīns un B vitamīnu grupa: tiamīns (B1), riboflavīns (B2), niacīns (B3), pantotēnskābe (B5), piridoksīns (B6), biotīns (B7), folijskābe (B9) un kobalamīns (B12). Ūdenī šķīstošie vitamīni lietojami maltītes laikā vai starp tām, ar vienu izņēmumu - B12 labāk uzsūcas tieši ēdienreizē. C vitamīns var traucēt B12 uzsūkšanos, tāpēc, ja papildus uzturam tiek lietoti abi preparāti, starp devām jāievēro vismaz divu stundu intervāls.
Kad lietot taukos šķīstošos vitamīnus?
Atcerieties, taukos šķīstošie vitamīni - K, E, D, A (KEDA)! Šie vitamīni jāuzņem kopā ar taukus saturošiem produktiem, lai organisms tos absorbētu un spētu izmantot. Tam nav nepieciešams trekns ēdiens. Lieliski piemēroti būs veselīgi augu izcelsmes produkti, piemēram, avokado vai rieksti.
Vislabāk dzelzi uzņemt tukšā dūšā. Kā jau visām zālēm, uzdzerot ūdeni. Taču te vietā vēl kāds ieteikums - labāk par ūdeni darbosies kāda citrusaugļa sula, jo C vitamīns palīdz dzelzij uzsūkties. Dzelzi nevajadzētu lietot kopā ar kalcija preparātiem vai ar kalciju bagātu pārtiku, piemēram, pienu - tas traucēs dzelzs uzsūkšanos. Starp citu, šis ir iemesls, kādēļ sievietēm pēcmenopauzes periodā, kad ir lieli osteoporozes riski kalcija zuduma dēļ, nevajadzētu lietot uztura bagātinātājus ar dzelzi, ja vien ārsts nav norādījis citādi. Tas jāņem vērā, iegādājoties multivitamīnu kompleksus, jo tajos varētu būt pārāk liela dzelzs deva.
Lielas minerālvielu devas var konkurēt savā starpā par uzsūkšanos organismā. Nelietojiet vienlaikus kalcija, cinka vai magnija uztura bagātinātājus. Tāpat nelietojiet nevienu atsevišķu minerālvielu vienlaikus ar multivitamīniem vai antioksidantiem, piemēram, tādiem, kas satur beta karotīnu un likopēnu. Var gadīties, ka šīs vielas uzsāk cīniņu par labāko uzsūkšanos, kurā neuzvar neviens.
Pirms A vitamīna papildu lietošanas pārbaudiet tā devu. Grūtniecēm devas, kas pārsniedz 10 000 SV dienā, var izraisīt iedzimtus defektus mazulim. Augsts A vitamīna un parasti drošā beta karotīna (viela, ko organisms pārvērš A vitamīnā) līmenis var palielināt plaušu vēža risku, ja esat smēķētājs, un varbūt pat tad, ja esat bijušais smēķētājs.
“Ja nav kāds īpašs veselības stāvoklis, piemēram, D vitamīna trūkums, grūtniecība vai kas cits, pavasara sākums ir labs brīdis, kad ir vērts apdomāt par multivitamīnu kursu. Īpaši svarīgi tas varētu būt vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo sevišķi, ja ēdienkarte nav daudzveidīga, kustību apjoms ierobežots un miegs, kā tas dažkārt gados vecākiem cilvēkiem mēdz būt, ir caurs,” saka farmaceite.
Kā tie būtu pareizi lietojami? “Ikdienas multivitamīnu devu var lietot jebkurā diennakts laikā, taču jāņem vērā, ka organisms dažus vitamīnus veiksmīgāk uzsūc ar pārtiku, tāpēc labāk tos “apēst” kopā ar maltīti. Ja neēdat brokastis, savu ikdienas vitamīnu devu dzeriet pusdienu vai vakariņu laikā. Šāda pieeja var palīdzēt izvairīties no dedzināšanas sajūtas kuņģī, kas var rasties, ja tableti norij tukšā dūšā. Jebkurā gadījumā - nevienu preparātu, tajā skaitā vitamīnu, nevajag vienkārši rīt sausu. Vismaz glāze ūdens ir jāizdzer, lai tablete neiestrēgtu barības vadā, pielīpot pie tā sieniņām un nodarot kaitējumu.
Multivitamīnos nav vienas standarta sastāva formulas. Tās atšķiras, turklāt atsevišķi vitamīni var saturēt daudz lielākas devas nekā ieteicamās. Un otrādi - citos kāda vitamīna vai minerālvielas var būt mazāk, nekā konkrētajam cilvēkam būtu vajadzīgā dienas deva. Vislabākais piemērs ir kalcijs. Ja tā trūkst, multivitamīnu komplekss nebūs labākā izvēle, jo kalcija daudzums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu ieteicamo dienas devu, piemēram, menopauzes laikā, komplektā ar citiem vitamīniem vienkārši neietilps vienā tabletē! Tādēļ labākais padoms - kopā ar farmaceitu izpētiet sastāvdaļu sarakstu, lai precīzi zinātu, kas ir iekļauts uztura bagātinātājā, kuru apsverat lietot.”
Labs veids, kā iegūt vairāk nepieciešamo uzturvielu, ir iegādāties vecumam un dzimumam pielāgotas formulas. Piemēram, vitamīnos, kas paredzēti gados vecākiem cilvēkiem, ir vairāk kalcija, D un B12 vitamīna. Tas tādēļ, ka novecojot organisms tik labi vairs neabsorbē B12. Sievietēm pēc menopauzes ir nepieciešams papildu kalcijs un D vitamīns, lai saglabātu kaulu veselību. Turpretim vīriešiem paredzēto vitamīnu sastāvā nebūs dzelzs.
Lai gaidāmais mazulis attīstītos vesels, grūtniecības laikā svarīgi uzņemt papildu folijskābi un dzelzi. Tos var atrast lielākajā daļā grūtnieču vitamīnu. Taču galvenokārt tieši dzelzs satura dēļ tie var izraisīt sliktu dūšu, ar ko topošajām mātēm jau tāpat dažkārt ir problēmas. “Ja tā notiek, pirms vitamīnu lietošanas apēdiet vieglas uzkodas. Konsultējieties ar savu ārstu par piemērotākajiem grūtnieču vitamīniem un, ja tie nepieciešami, pajautājiet farmaceitam, kā pārvarēt blaknes.”
Dažkārt vitamīni ir gluži kā želejkonfektes vai košļājamas dražejas ar patīkamu garšu. Farmaceitiem nav drošas atbildes par šādu pieeju. Kāds pētījums atklāja, ka cilvēki, kuri lieto D vitamīnu želejkonfekšu veidā, ir līdzestīgāki un uzņem to regulārāk nekā, piemēram, lietojot vitamīnu pilienu vai kapsulu formā. Ja vitamīns ir jālieto ilgstoši, kā tas parasti ir D vitamīna gadījumā, tad šādi problēma patiešām ir labāk risināma. No otras puses, konfekšu formas preparātā var būt cukurs un daudz kaloriju, tos ir viegli apēst pārāk daudz, turklāt tie var bojāt zobus. Tādējādi izvēle jāpielāgo individuāli, atbilstoši vajadzībām un dienas ritmam.
“Vitamīnus un minerālvielas saturoši preparāti un uztura bagātinātāji var būtiski ietekmēt dažu medikamentu darbību. Ja lietojat asins šķidrinātāju, piemēram, varfarīnu, pat neliels K vitamīna daudzums multivitamīnos var samazināt medikamenta iedarbību. Uzņemot vairāk nekā 1000 mg E vitamīna dienā, var palielināties asiņošanas risks. Un, ja lietojat medikamentus vairogdziedzerim, kalcijs, magnijs vai dzelzs var samazināt zāļu iedarbību, tādēļ tie rekomendējami tikai ar četru stundu intervālu. Ir ļoti svarīgi, lai ārsts un farmaceits zinātu visu par visām pacienta ikdienā lietotajām zālēm. Veidojiet pierakstus ar medikamentiem un uztura bagātinātājiem, rūpīgi fiksējot arī devas - tas veselības aprūpes speciālistiem palīdzēs optimizēt zāļu iedarbību un izvairīties no nevēlamām blakusparādībām vai pārdozēšanas,” aicina farmaceite Ieva Turonoka.
