Apgrūtināta vēdera izeja jeb aizcietējums – delikāta problēma, par ko ierasts skaļi nerunāt, par spīti tam, ka dzīves laikā tas skāris teju katru no mums. Kāda ir aizcietējumu profilakse un kā iespējams mazināt to simptomus, stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.
Lai arī katram cilvēkam ierastais atvieglošanās biežums var būt individuāls, tomēr par aizcietējumu iespējams runāt, kad defekācija notiek reti (mazāk nekā trīs reizes nedēļā) un rada diskomfortu (ir nepietiekama vai apgrūtināta zarnu trakta iztukšošanās, sāpes, spiešanas sajūta, gļotādas traumas, parādās asiņošana).
Šķiedrvielas jeb balastvielas atrodamas tikai augu izcelsmes produktos, piemēram, augļos, dārzeņos, graudaugos, riekstos un sēklās. Šķiedrvielas organismā nesadalās un neuzsūcas, tomēr tās ir ļoti būtiskas veselībai, jo veicina vielmaiņu, dod sāta sajūtu, nodrošina gremošanas sistēmas darbību, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru, uzlabo uzņemto barības vielu uzsūkšanos un palīdz vairoties labvēlīgajām baktērijām, tādējādi stiprinot organisma vispārējo imunitāti. Šķiedrvielas palīdz uzņemtajam uzturam pārvietoties pa gremošanas traktu, palielina izvadāmā apjoma masu un vienlaikus to mīkstina, tādā veidā sekmējot regulāru vēdera izeju.
Arī vēsākajos gadalaikos, kad roka tik dabiski vairs nestiepjas pēc ūdens pudeles, jāatceras, ka dienā nepieciešams izdzert aptuveni 1,5-2 litrus ūdens. Šķidruma uzņemšana ne tikai novērš dehidrēšanos, palīdz izvadīt no organisma lieko, bet arī sekmē labāku vēdera izeju. Savukārt kafija katram darbojas individuāli - vieniem sekmē aizcietējumu, kamēr citiem - tieši pretēji - padara vēdera izeju šķidrāku.
Regulāras fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē arī gremošanas procesus - uzlabojas asinsrite un limfātiskās sistēmas darbība, organisma apgāde ar skābekli, tāpat arī vielmaiņa, gremošanas procesi un zarnu darbība. Arī uzreiz pēc maltītes mērena izkustēšanās, piemēram, pastaiga, nāks tikai par labu, jo kustoties tiek masētas zarnu sieniņas, tā sekmējot barības masas pārvietošanos.
Nedrīkst ignorēt defekācijas tieksmi jeb ķermeņa signālus par tualetes apmeklējuma nepieciešamību. Bieža vēdera izejas aizturēšana var sekmēt problēmas nākotnē, piemēram, taisnās zarnas iekšējam slēdzējmuskulim nepieciešamajā brīdī vairs neatslābstot. Dabisko vajadzību apslāpēšanai var būt sadzīviski iemesli (kā labierīcību nepieejamība), tomēr aizcietējumu gadījumā jāņem vērā arī psihiskais aspekts - jo apgrūtinātāka kļūst vēdera izeja, jo lielāka var būt vēlme pēc iespējas ilgāk atlikt tualetes apmeklējumu, kas, savukārt, situāciju pasliktina vēl vairāk.
Ikdienas skrējienā neaizmirsti veltīt laiku nesteidzīgam tualetes apmeklējumam. Tāpat mērena vēdera masāža apļveida kustībām var palīdzēt mehāniskā veidā iekustināt zarnu traktu. Turklāt, tā kā daba ir paredzējusi nokārtošanos tupus, ir kāda vienkārša metode vēdera izejas atvieglošanai, sēžot uz tualetes poda - uzlikt pēdas uz vismaz 20 centimetrus augsta paaugstinājuma, piemēram, soliņa, un noliekties nedaudz uz priekšu. Šai pozai ir pavisam racionāls skaidrojums - tā tiek atslābināti muskuļi, un vieta, kur resnā zarna pāriet taisnajā, iztaisnota, tādējādi atvieglojot zarnu trakta iztukšošanos.
