Neatkarīgi no tā, vai bērns pirmo reizi dosies uz bērnudārzu vai arī viņam jāatgriežas dārziņā pēc garajām vasaras brīvdienām, stress ir neizbēgams, bet kur stress, tur imunitāte kļūst trauslāka. Emocionālie pārdzīvojumi var kļūt par ierosinātāju rudens slimošanas seriāla sākumam. Farmaceite Laila Zālīte sniedz padomus, kā šo pārejas periodu padarīt veselībai draudzīgāku.
Bērni uz stresu reaģē ļoti dažādi. Pielāgošanās jauniem apstākļiem atkarīga gan no rakstura, gan psihoemocionālās noturības. Tas, kā bērns reaģē uz stresu, bieži vien ir atkarīgs arī no viņa vecuma - jaunāki bērni, kuriem vēl nav attīstīta spēja noformulēt savas emocijas, biežāk reaģē ar somatiskām jeb fiziskām izpausmēm (pasliktinās miega kvalitāte, parādās sūdzības par galvas vai vēdera sāpēm, urīna nesaturēšana, saasinās alerģiskas slimības), bet vecāki bērni reaģē ar dažādām psihoemocionālām izpausmēm - pazeminās kognitīvās spējas, parādās garastāvokļa svārstības, bērns ir emocionāls, jutīgs, raudulīgs, nervozs.
“Gan maziem, gan lielākiem bērniem stress un emocionāli pārdzīvojumi izraisa imunitātes novājināšanos. Tāpēc periodos, kad bērns piedzīvo kādas pārmaiņas dzīvē, nupat uzsācis skolas vai bērnudārza gaitas, ir mainījis dzīvesvietu vai risinās cits notikums dzīvē, kas rada spriedzi, ieteicams būtu papildus uzturam uzņemt arī magniju - tas palīdz nostiprināt nervu sistēmu, mazina noguruma sajūtu. Arī B grupas vitamīni nostiprina nervu sistēmu, uzlabo miega kvalitāti, bet A, C un D vitamīns stiprina imunitāti. Selēns, cinks un E vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību,” skaidro aptieku tīkla farmaceite Laila Zālīte, piebilstot, ka ne vitamīni, ne minerālvielas šajā gadījumā nebūs panaceja, bet tikai viens no veidiem, kā organismam palīdzēt pārdzīvot stresu. Ir vēl virkne citu lietu, ko var darīt, lai palīdzētu bērnam sagatavoties pārmaiņām un uzsākt bērnudārza vai skolas gaitas ar stiprāku imunitāti.
Tas nozīmē - jau savlaicīgi iepazīties ar bērnudārza dienas režīmu un centieties ievērot to arī mājās. “Arī pie agrās celšanās no rītiem bērns jāpieradina pakāpeniski,” iesaka farmaceite. “Ja mazais būs pieradis gulēt līdz pulksten 10.00, bet, sākot ar 1. septembri, viņam pēkšņi jāmostas pulksten 7.00, tas radīs nepatīkamas emocijas, nepatiku pret bērnudārzu un organismam sagādās lieku stresu. Brīdī, kad bērns uzsāk bērnudārza gaitas, vecākiem jāapbruņojas ar pacietību, jābūt saprotošiem un atbalstošiem. Imunitātes stiprināšanai svarīgi arī tas, lai bērns tiek samīļots, lai viņš kopā ar vecākiem pietiekami daudz laika pavada svaigā gaisā - nepieciešamas pozitīvas emocijas.”
Lai bērnam būtu pēc iespējas labāks priekšstats par to, kāda būs ikdiena bērnudārzā vai skolā, ieteicams jau pirms tam šajā iestādē paviesoties, apskatīt telpas un bērnudārznieka rutīnu mājās izspēlēt ar rotaļlietām.
Domājot par bērnudārznieka labsajūtu un ģērbšanos, farmaceite Laila Zālīte aicina atcerēties vienu ieteikumu - labāk, lai nedaudz vēsāk, nekā mazais saģērbts pārāk silti un drīz sāk svīst. “Kad ķermenis ir pārkarsis, sasvīdis, bet pēkšņi uzpūš auksts vējš, arī organisms kļūst uzņēmīgāks pret vīrusiem. Nav jābaidās no lietaina un vēsa laika - no veselības viedokļa visriskantākie laikapstākļi ir vienlaikus saulains un auksts laiks. Kamēr bērns ārā aktīvi kustas, viņš var sakarst, bet tiklīdz rotaļas kļūst mierīgākas, lēnākas un uzpūš dzestrs vējš, imunitāte var pazemināties.”
Ģērbjot bērnudārznieku āra pastaigām, ieteicams ievērot “sīpola principu” - ģērbt bērnu nevis vienā biezā jakā, bet vairākās plānās apģērbu kārtās, ko pēc vajadzības var novilkt nost.
Lai bērns neslimotu, viņam nepieciešams uzņemt visas organismam nepieciešamās minerālvielas, vitamīnus, uzturvielas. Tāpēc vecāku uzdevums ir gādāt, lai mazajam uz šķīvja pēc iespējas retāk būtu saldumi, burgeri, frī kartupeļi un citas ātrās uzkodas, bet biežāk - svaigi augļi un dārzeņi, īpaši tie, kas satur C vitamīnu. “Profilakses nolūkos ieteiktu vismaz reizi gadā nodot arī asins analīzes un paskatīties, vai bērnam ir pietiekams dzelzs līmenis asinīs. Ja asinīs dzelzs nebūs normas robežās, arī vīrusi klāt ķersies biežāk,” saka farmaceite Laila Zālīte. “Tomēr vienmēr jāatceras, ka ir normāli, ja līdz skolas vecumam bērni slimo līdz 12 reizēm gadā ar iesnām, paaugstinātu temperatūru, kas pāriet 5-7 dienu laikā, un slimības ārstēšanai nav nepieciešams uzsākt antibakteriālu terapiju,” uzsver farmaceite.
Pirmkārt, rūdīšanos ieteicams uzsākt brīdī, kad bērnam ir laba veselība, pēc tam, kad mazais ar bērnudārzu vai skolu (jauno vidi) jau ir apradis, stress vairs nav tik liels. Otrkārt, šis process jāpadara nevis par kaut ko obligātu, mokošu un nepatīkamu, bet par rotaļu. “Sākumam pietiks, ja, atgriežoties no bērnudārza mājās, ļaus bērnam ģērbties plānāk, istabā dzīvot ar basām kājām, bet, vakarā vannojoties, karsto ūdeni aizstāt ar nedaudz vēsāku,” saka farmaceite Laila Zālīte. “Rūdīšanās vienmēr jāievieš pakāpeniski, sākot no 7 minūtēm, un katru otro trešo dienu šo laiku var pagarināt par 2 minūtēm. No rītiem var norīvēties ar mitru dvielīti, bet ikdienā maksimāli daudz laika pavadīt fiziskās aktivitātēs svaigā gaisā - tā ir vislabākā rūdīšanās!”
Ja bērniņš ir 1,5-3 gadus jauns un tikko uzsācis bērnudārza gaitas, ideāli, ja vecākiem ir iespēja kādu darba dienu ļaut bērnam palikt mājās un izgulēties. Arī miegs ir imunitātes sabiedrotais!
Nav tā, ka vasarā vīrusu nav, bet rudenī un ziemā tie pēkšņi savairojas. Vīrusi apkārtējā vidē cirkulē vienmēr, bet vasarā bērni slimo retāk, jo biežāk atrodas ārā, svaigā gaisā. Sākoties vēsākam laikam, jāatceras, ka telpu vēdināšana ir tikpat svarīga profilakses sastāvdaļa kā roku mazgāšana, jo nevēdinātās telpās vīrusiem ir lielākas iespējas vairoties. “Kad bērnam ir aizlikts deguns, vecāki lielākoties secina, ka pie vainas droši vien būs vīruss, lai gan visbiežāk vainīgs ir pārlieku sauss gaiss telpā, kas liek deguna gļotādai izžūt. Deguna gļotādai labvēlīgi laikapstākļi telpās ir temperatūra, kas nepārsniedz +20 grādus, svaigs un mitrināts gaiss. Turklāt arī apkures sezonas laikā profilakses nolūkos var lietot dažādus degunā smidzināmus aerosolus deguna gļotādas mitrināšanai,” teic farmaceite Laila Zālīte.
Ļoti reti gadās tādi bērni, kuri bērnudārza gaitas uzsāk bez nevienas asaras. Ir jārēķinās ar adaptācijas periodu, kas var ilgt pat 2-4 mēnešus. Arī šajā periodā mēdz būt vairāki kritiski brīži, krīzes. Pirmais tāds mirklis parasti ir trešajā bērnudārza dienā, tad uz kādu laiku šķiet, ka kļūst labāk, bērns jauno situāciju ir pieņēmis, bet pēc pāris nedēļām atkal ir krīze, bērns negrib iet uz dārziņu, raud. Arī tas ir normāli - gan vecākiem, gan bērnam nepieciešams laiks, lai aprastu ar jauno situāciju un pielāgotos. Reizēm jauno situāciju vieglāk pieņemt palīdz dažādi mazi rituāli, piemēram, no rīta atvadoties, ļaut bērnam dārziņā pakavēties pie loga, pamāt vecākiem, bet nepieļaut, lai atvadas pārlieku ieilgst. Var norunāt, ko darīsiet vakarā, kad atkal satiksieties. Nosvinēt katru mazo panākumu dārziņā (iemācījās rakstīt burtus, sadraudzējās ar kādu citu bērnu), bet nevajadzētu censties mazo par katru dārziņā pavadīto dienu apbalvot ar kādu našķi. Labāk pirms gulētiešanas kopā ar bērnu baudīt tasi nomierinošas zāļu tējas un pārrunāt aizvadītās dienas notikumus dārziņā, apspriest nākamās dienas un gaidāmās nedēļas nogales plānus.
