Tuvojoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku sāk ievērot dažādus organisma atslodzes pasākumus, piemēram, pavasara kūres vai dažādas diētas, turklāt šis ir arī Lielā gavēņa laiks. Kas ir jāņem vērā, gavējot un ievērojot atslodzes dienas? Stāsta sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un farmaceite Ilze Priedniece.
Atslodzes dienu ievērošana ir kļuvusi arvien populārāka. Citi ievēro reliģisko gavēni, bet citi - pavasara kūres, lai tiktu galā ar ziemas nogurumu vai liekajiem kilogramiem, bet vēl kāds vienkārši vēlas uzlabot savu pašsajūtu.
Katram cilvēkam ir savi mērķi, kādēļ ievērot attīrīšanās vai atslodzes pasākumus, bet ir nepieciešams arī ieklausīties speciālistos, lai šis periods būtu pēc iespējas veselīgāks mūsu organismam.
Daba mums ikdienā pasaka priekšā daudzas norādes. Pavasarim tuvojoties, mums tā vien gribas kļūt vieglākiem gan fiziskā, gan garīgā nozīmē. Arī ēdienos vēlamies iekļaut vairāk zaļumu, dzeram koku sulas, diedzējam mikro zaļumus un meklējam pirmās skābenes, stāsta uztura speciāliste Sondore. Mūsu steidzīgajā ikdienā nereti kaut ko apēdam, izdzeram par daudz, tādēļ, pavasarim tuvojoties, vēlamies ar sevi vienoties un palīdzēt savam ķermenim justies labāk, ievērojot dažādas organisma atslodzes metodes. Šobrīd modē ir dažādi uztura ierobežojumi, piemēram, intervālā ēšana, atslodzes dienu ievērošana, veģetārisms vai kilokaloriju daudzumu samazināšana. Tas parāda, ka mūsu organismi saka priekšā, ka ir nepieciešams ēst nedaudz “vieglāk”, saka uztura speciāliste.
Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka gavēt nedrīkst grūtnieces, bērni un cilvēki ar veselības problēmām!
Ir svarīgi saprast, kāpēc un kādu gavēni tieši vēlamies ievērot. Gavēņa ievērošanai var izvēlēties divus laika periodus, kristīgo vai dabas kalendārā noteikto laiku no ziemas meteņiem līdz pavasara saulgriežiem, vai pat izveidot savu personīgo laika periodu. Gavēnis mūsdienu izpratnē ir atteikšanās no kaut kā - no tā, kas tev traucē. Visbiežāk gavēņa laikā ievēro vai nu kristīgā gavēņa noteikumus, vai atsakās no saldumiem, balto miltu izstrādājumiem, pusfabrikātiem, gaļas vai alkohola. Ja no ikdienas ēdienkartes izņemam ārā šos produktus, kas mūsdienu steigā kādam dominē par daudz, nekāds kaitējums organismam nenotiek, skaidro uztura speciāliste.
Gavēnis var būt arī labs laiks, lai vairāk pievērstos savai fiziskajai veselībai, piemēram, atmetot smēķēšanu vai samazinot viedierīcēs vai pie TV pavadīto laiku, kas ļautu izbrīvēt laiku hobijiem, sporta aktivitātēm, pastaigām un pilnvērtīgam miegam, stāsta farmaceite Priedniece. Galvenais ir saprast, vai vēlies to darīt un kā tieši - izdomā, vienojies ar sevi par to, kā to darīsi. Gavēni ierasts ievērot četrdesmit dienas, kas ir gana ilgs laiks un ļauj nostiprināt savus paradumus.
Lai gavēnis noritētu veiksmīgāk, uztura speciāliste un farmaceite iesaka ievērot šādus padomus:
