Aukstums un laikapstākļu maiņas, kādas pieredzam šoziem, liek sirdij strādāt vairāk kā parasti, kas savukārt var atstāt iespaidu uz sirds veselību. Turklāt piedomāt der ne tikai tiem, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām un visvairāk reaģē uz dažādām klimatiskajām pārmaiņām. Kas ir meteojutīgums, kā laikapstākļi ietekmē sirds veselību un kā rīkoties, lai to pasargātu, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Senāk medicīnā apšaubīja to, ka cilvēka pašsajūtu un veselību var ietekmēt laikapstākļu maiņa, taču mūsdienās to apstiprina daudzi pētījumi un tam, ka organisma stāvokli ietekmē laika apstākļu maiņas, jau ir dots zinātnisks nosaukums - meteopātija, kā nereti dēvē meteojutīgumu. Meteojutīgums ir paaugstināts organisma jutīgums pret laika apstākļu maiņu. Karstums vai aukstums, sniegs vai lietus, saules uzliesmojumi (ģeomagnētiskā aktivitāte vai saules vētras), mitrums vai atmosfēras barometriskā spiediena izmaiņas ir daži no meteoroloģiskajiem faktoriem, kas var ietekmēt labsajūtu un veselību.
Meteojutīgi cilvēki var izjust dažādus simptomus, un tie visbiežāk ir mainīgi, taču tos var iedalīt piecos galvenajos veidos:
“Cilvēki no laika apstākļiem cieš vairāk nekā varētu iedomāties, un, iespējams, daļa cilvēku pat neapzinās un nesaista dažādu simptomu parādīšanos ar meteojutīgumu. Taču aptiekās varam novērot, ka, strauji mainoties laikapstākļiem, vairāk cilvēku griežas pie farmaceitiem ar dažādām sūdzībām, kas saistītas ar meteojutīgumu. Aukstais laiks ietekmē, piemēram, sirdi dažādos veidos. Asinsrites sistēmā notiek fiziskas izmaiņas, reaģējot uz aukstumu - artērijas un asinsvadi saraujas, samazinot asins plūsmas daudzumu uz sirdi un spēju apgādāt visu organismu ar skābekli, kas savukārt izraisa galvassāpes, vājumu, apātiju un citas nepatīkamas sajūtas. Rezultātā arī palielinās gan asinsspiediens, gan sirdsdarbība. Aukstās temperatūras, mitruma, stiprā vēja, sniega un lietus ietekmē ķermenis zaudē siltumu, liekot sirdij strādāt vairāk, lai to saglabātu. Turklāt ziemā cilvēki kopumā ir mazāk aktīvi, izvēloties palikt iekšā, lai atpūstos un sasildītos, kas nozīmē to, ka mazāk tiek nodarbināts ķermenis un sirds. Piemēram, pētījumā Zviedrijā tika konstatēts, ka lielāks miokarda infarkta biežums šīs valsts iedzīvotājiem ir novērots dienās ar zemu gaisa temperatūru, zemu atmosfēras gaisa spiedienu, lielu vēja ātrumu un īsāku saules spīdēšanas laiku. Pat cilvēki ar labu vispārējo veselību ir pakļauti meteojutīguma un sirds problēmu riskam,” stāsta farmaceite Zane Melberga.
Visbiežāk meteojūtīgi ir vecāka gadagājuma cilvēki un tie, kuriem ir kāda hroniska saslimšana.
Tomēr tas ir maldīgs uzskats, ka tikai viņi var izjust pazīmes un tikai šiem cilvēkiem ir jārūpējas par savas sirds veselību. Pat mazi bērni ir apdraudēti, jo viņiem nav attīstīta termoregulācija jeb organisma spēja noturēt ķermeņa temperatūru noteiktās robežās, kā arī bērnu imūnsistēma ir vēl tikai veidošanās stadijā. Bērni ir īpaši jutīgi pret temperatūras un atmosfēras spiediena izmaiņām. Farmaceite skaidro, ka bērniem meteojūtīgums var izpausties kā raudāšana, kaprīzes vai apetītes traucējumi.
Ja dodamies ārā, kad temperatūra ir zema un laikapstākļi nav labvēlīgi, vai vēlamies jau laicīgi parūpēties ne tikai par savu vispārējo, bet arī par sirds veselību, farmaceite Zane Melberga iesaka dažus padomus, kā rīkoties. Viena no galvenajām darbībām, ko varam darīt, ir saģērbties atbilstoši laikapstākļiem un mērķim, piemēram, ja dodamies uz veikalu vai aptieku, tad jāpiedomā, lai apģērbs nebūtu ļoti biezs, jo tādējādi iekštelpās organisms var pārkarst. Aukstajā laikā jāpiedomā pie tā, lai kājas un kakls būtu siltumā, jo šīs ķermeņa daļas zaudē daudz siltuma, kā arī tuvu atrodas svarīgi asinsvadi. Der atcerēties, ka mērena fiziskā slodze ir vēlama katru dienu, dodoties ātrā pastaigā, lēnā skrējienā vai veicot kādus vingrinājumus, kas uzturēs muskuļus formā un nodrošinās labāku asinsriti. Papildu tam ir jāskatās tas, ko ēdam. Uzturā noteikti ir jāiekļauj pārtika, kas sniegs nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Noteikti jāizvairās no smagas un treknas pārtikas, kas ir tikai kalorijām bagāti, bet kuros nav vērtīgo uzturvielu. Protams, ir jāievēro arī miega režīms, vismaz 7-8 stundas, lai organisms būtu atpūties.
Vēlams reizi gadā doties pie sava ģimenes ārsta un veikt gan asins analīzi ar lipīdu spektra noteikšanu, kas ir visbiežāk nozīmētās analīzes un nosaka holesterīna līmeni, kas ir iemesls aizsprostotiem asinsvadiem, gan asinsspiediena mērījumus. Meteojutīgums var ietekmēt ikdienas pašsajūtu un pasliktināt esošās saslimšanas, īpaši sirds un asinsvadu. Noteikti jāvēršas pie ārsta, ja laikapstākļu ietekmē pamanām, ka sākam izjust simptomus, piemēram, galvas reiboņus, galvassāpes, paaugstinātu asinsspiedienu, apgrūtināti sirdsdarbību. Der atcerēties, ka asinsspiedienu ir iespējams izmērīt regulāri arī mājas apstākļos. Asinsspiediena mērītājus ir iespējams iegādāties aptiekās, kur var konsultēties un kopā ar farmaceitu piemeklēt atbilstošāko. Atceries, ka normāls asinsspiediens ir līdz 120/80 mmHg.
Meteojutīgums atstāj iespaidu uz sirds veselību, tāpēc, un, lai par to papildus parūpētos laikapstākļu maiņās un vairotu arī vispārējo labsajūtu, nereti ar uzturu nespējam uzņemt visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus. Tādos gadījumos ir iespēja vērsties aptiekās pie farmaceita, lai noskaidrotu par dažādu preparātu alternatīvām.
Farmaceitam no aptieku sortimenta var apvaicāties par tādiem sirds veselībai noderīgiem vitamīniem un minerālvielām kā:
Omega-3. Tas ir būtisks ne tikai smadzeņu šūnām, bet arī ziemas sezonā novājinātajai sirds veselībai. Omega-3 veicina normālu sirds darbību. Tomēr jāatceras, ka ieteicamā dienas deva ir 1 000 miligrami Omega-3 aptieku sortimentā ir pieejama dažādos veidos- kapsulās, šķidrā viedā un pat košļājamās kapsulas bērniem. Tas ir īpaši ieteicams tiem, kuri uzturā nelieto zivis. Zivju eļļas uztura bagātinātājus aptiekās ir iespējams izvēlēties arī ar garšām, piemēram, apelsīnu citronu garšu, kas būs piemērotas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Savukārt omega-3 var papildus uzņemt ar čia sēklām, valriekstiem, sojas pupiņām vai treknajām zivīm.
Vitamīns B1 jeb tiamīns. Šis ir vitamīns, kurš arī vecina normālu sirds darbību. Tas būs piemērots ne tikai meteojutīgiem cilvēkiem, bet ikvienam, kurš vēlas atbalstīt savu sirdsdarbību. Ieteicamā deva ir 1 kapsula dienā jeb 100 miligrami. B vitamīni ir dažādu uztura bagātinātāju sastāvā, kas veicinās ne tikai normālu sirdsdarbību, bet arī stiprinās nervus sistēmas darbību. Aptieku sortimentā ir arī B vitamīnu kompleksi, kas organismā nodrošinās visus B grupas vitamīnus. Vēl vitamīnu B1 jeb tiamīnu var uzņemt ar tādiem produktiem kā graudi, rieksti, pākšaugi un sēklas, piena produkti. Ir svarīgi uzņemt B grupas vitamīnus, tai skaitā arī tiamīnu, ar pārtikas produktiem, jo organisms to nespēj uzglabāt.
Magnijs. Tas ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem, kas veicina normālu muskuļu darbību un palīdz mazināt nogurumu un nespēku. Magnija uzņemšanai ir pieejami dažādi preparāti tablešu, kapsulu, pulvera un granulu veidā. Farmaceits var ieteikt, kas būtu katram vecumam, dzīvesveidam un iedarbības ātrumam piemērotākais veids, jo ar uzturu magniju iespējams uzņemt vien daļēji, taukaini ēdieni kavē tā uzsūkšanos organismā. Ieteicamā diennakts magnija deva ir 300 miligrami. Savukārt no produktiem magniju satur un var uzņemt ar auzu pārslām, rīsiem, zivīm, zaļumiem, pupiņām, zirņiem, riekstiem, sēklām, kartupeļiem, tumšo šokolādi un arī augļiem.
Svarīgi atcerēties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
“Neskatoties uz to, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē izjūt dažādus laikapstākļu sāpju simptomus, meteopātija, jeb meteojutīgums, joprojām nav iekļauta Starptautiskajā slimību klasifikatorā un nevar tikt piešķirta pacientiem kā oficiāla diagnoze,” piebilst farmaceite Zane Melberga.
