Šosezon turpina strauji izplatīties dažādi augšējo elpceļu vīrusi – gan tie, ko saucam par parastu saaukstēšanos, gan tie, kas pievērš vairāk uzmanības un rada nopietnākas problēmas, piemēram, gripa. Kā, sajūtot pirmos simptomus, zināt, vai ir vērts satraukties, un kādai slimības gaitai gatavoties – stāsta ģimenes ārste Kristīne Astra un farmaceite Ieva Virza.
Ģimenes ārste stāsta: “Pašlaik slimo patiešām daudzi un lielākoties netiek diagnosticēts, kāds tieši vīruss ir katram pacientam. Tomēr ir pavedieni, kas norāda uz to vai citu iespējamo vīrusa veidu. Piemēram, straujš slimības sākums ar augstu temperatūru var norādīt uz gripu. Pārējie simptomi ir līdzīgi daudziem elpceļu vīrusiem un tos nosacīti var likt “vienā maisā” un ārstēt kā parastu sezonālo elpceļu vīrusa infekciju.”
Visinfekciozākais citiem cilvēkiem gripas pacients ir dienu pirms simptomu parādīšanās un pirmajās 3-4 slimības dienās. Mazi bērni un seniori, kā arī cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu var būt infekciozi ilgāku laiku. Gripas riska grupas ir mazi bērni, grūtnieces, veci cilvēki, cilvēki ar hroniskām slimībām un tie, kuriem ir vielmaiņas traucējumi, liekais svars.
Vairumā gadījumu tā netiek diagnosticēta ārsta kabinetā vai laboratorijā, jo slimības ārstēšana var noritēt mājās, mazinot gripas simptomus. Tiesa, ir iespēja veikt A un B gripas vīrusu eksprestestu, ko piedāvā, piemēram, “Centrāla laboratorija”. Ja ir apstiprināta gripas diagnoze, ārsts var rekomendēt recepšu medikamentu - pretvīrusa zāles, ko svarīgi uzsākt lietot pirmajās divās slimības dienās.
Visas uzskaitītās pazīmes nav vienmēr un nav visiem gripas pacientiem.
“Paaugstināta ķermeņa temperatūra būtu jāsamazina, ja tā rada diskomfortu. Visbiežāk tas rodas, ja temperatūra pārsniedz 38°C.
Temperatūras pazemināšanai var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kas aptiekā ir pieejami bez receptes. Efektivitāti var novērtēt aptuveni 40 minūtes pēc to lietošanas. Jāņem vērā, ka nav nepieciešams pazemināt temperatūru līdz normālai, pietiek, ja tā krītas par vienu grādu,” saka ģimenes ārste.
Farmaceite Ieva Virza vērš uzmanību: “Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, acitilsalicilskābi, deksketaprofēnu, var lietot līdz trim dienām, taču bez ārsta konsultācijas par trim dienām ilgāk lietot nevajadzētu. Paracetamolu satur dažādas formas zāles - sīrupi, karstie dzērieni, svecītes, tādēļ ir jāuzmanās - nevajadzētu vienlaikus lietot vairākus paracetamolu saturošus līdzekļus.”
Pieaugušajiem tie ir vismaz divi litri diennaktī, bērnam vecumā no gada līdz trim gadiem - 1-1,2 litri, 4-6 gadus vecam bērnam - 1,5 litri diennaktī un 7-10 gadus vecam bērnam - 1,5-1,75 litri diennaktī,” skaidro ārste un piebilst, ka tad, ja simptomiem pievienojas klepus, ir svarīgi telpās nodrošināt vēsu un mitru gaisu. Var lietot bezrecepšu klepus sīrupu. Farmaceite norāda: “Izvēloties pretklepus līdzekli elpceļu vīrusa infekcijas gadījumā, ir svarīgi zināt, kāda veida klepus ir konkrētajā slimības fāzē - sauss vai produktīvs. Sausa klepus gadījumā iesaka sīrupu kas satur islandes ķērpi, priežu pumpurus, alteju, anīsu, ļoti sausa, kairinoša klepus gadījumā - sīrupus, kas satur kodeīnu. Produktīva klepus gadījumā - sīrupus, kas satur ceļteku, efeju, karbocisteīnu, ambroksolu, bromheksīnu.”
Pieaugušam pacientam pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības jāvēršas tad, ja:
Bērnam jāsauc neatliekamā palīdzība uzreiz, ja:
Zīdaini noteikti vajadzētu censties biežāk likt pie krūts.
“Labākā gripas profilakse, protams, ir vakcinācija. To parasti veic rudenī, tieši pirms gripas uzliesmojuma, taču var vakcinēties arī tagad. Imunitāte veidojas 10 dienu laikā pēc potes saņemšanas. Jāņem vērā, ka noteiktas iedzīvotāju grupas var saņemt pilna apjoma valsts apmaksātu gripas vakcīnu. Tādas, ir piemēram, grūtnieces (jebkurā grūtniecības nedēļā), bērni no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, seniori pēc 65 gadiem, kā arī hronisku slimību pacienti, veselības aprūpes darbinieki. Precizēt, vai šī priekšrocība attiecas arī uz jums, var, meklējot informāciju Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā vai jautājot savam ģimenes ārstam,” norāda Kristīne Astra un atgādina, ka joprojām ir aktuālas arī tādas profilakses metodes kā telpu vēdināšana, roku higiēna, palikšana mājās, ja parādās kādas saslimšanas pazīmes, un sejas maskas lietošana sabiedriskajā transportā un vietās, kur pulcējas cilvēki.
Farmaceite papildina, ka organisma spēja pretoties vīrusa infekcijām ir atkarīga arī no ikdienas uztura, ar ko tiek uzņemtas visu organisma sistēmu funkcionēšanai nepieciešamās vielas. “Ja uzturs nav pilnvērtīgs, papildus ieteicams uzņemt minerālvielas un vitamīnus. Profilaksei vajadzētu lietot kompleksos vitamīnus - vitamīnu, augu ekstraktu uztura bagātinātājus. Saslimšanas sākuma stadijā ieteicami vitamīni, minerālvielas un augu ekstrakti, kam ir ātrāka un efektīvāka imunitāti veicinoša darbība, piemēram, D3 vitamīns, A, B6, B9 vitamīni, cinks un selēns, melnais plūškoks, liepziedi, ehināceja.”
