Nereti cilvēku zināšanas par imunitātes veicināšanu aprobežojas ar C vitamīna uzņemšanu sezonā, kad biežāk gadās slimot ar saaukstēšanos un gripu. Tomēr ar C vitamīnu ne vienmēr var pietikt. Kādi vitamīni un minerālvielas vēl papildus jāuzņem, lai gādātu par spēcīgāku imunitāti, stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa.
Imunitātei visvairāk nepieciešami ir A, C, D, E vitamīni, arī tādas minerālvielas kā cinks, selēns, dzelzs un varš, kas piedalās imūnās sistēmas procesos un darbojas kā antioksidanti, aizsargājot šūnas no nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem. Nereti vairākus šos vitamīnus un minerālvielas cilvēki uzņem kopā, lietojot kādu multivitamīnu kompleksu vai minerālvielu preparātu. "Protams, īstermiņā ātrai imunitātes stimulēšanai to var darīt, pirms tam par multivitamīnu izvēli konsultējoties ar farmaceitu. Tomēr es teiktu, ka daudz mērķtiecīgāk ir uzņemt mono vitamīnu vai minerālvielu, lietojot tos pa vienam atsevišķi, lai tie iedarbotos uz imūno sistēmu," iesaka farmaceite.
Runājot par D vitamīnu, tā koncentrācijai asinīs jābūt no 50 līdz 70 ng/ml, lai cilvēks justos droši, ka imunitāte vitamīna deficīta dēļ necietīs. "Kaut arī zināms, ka saules gaismas ietekmē notiek dabiska D vitamīna sintēze ādā, mūsu platuma grādos šādi sasniegt vajadzīgo D vitamīna koncentrāciju asinīs un to uzturēt visticamāk neizdosies. Tādēļ D vitamīnu visu gadu iesaka uzņemt papildus. Pēdējo gadu laikā D vitamīns ir izpelnījies zinātnieku uzmanību, veikta virkne pētījumu un pierādīts, ka tiem, kuriem D vitamīna organismā patiek, arī imūnā sistēma labāk spēj turēties pretī kaitīgiem ārējās vides faktoriem, vīrusiem un baktērijām," piebilst Ivanda Krastiņa.
Imunitāte sākas zarnu traktā. Šis apgalvojums vairākkārt dzirdēts no speciālistiem, tāpēc ikdienā neviļus nākas aizdomāties, ko vēl varētu darīt zarnu traktā mītošā mikrobioma labā, lai šī baktēriju saime atalgotu cilvēku ar labu imunitāti. Labās baktērijas mijiedarbojas ar imūnajām šūnām, kas atrodas zarnu sieniņās. Šīs mijiedarbības rezultātā tiek veicināta jaunu imūno šūnu attīstība, kas savukārt stiprina organisma kopējo imunitāti. Tomēr jāatceras, ka zarnās mīt ne tikai labās, bet arī "sliktās" baktērijas un būtu jāgādā, lai mikrobiomā valdītu labo baktēriju pārsvars.
Lai labās baktērijas mikrobiomā būtu vairākumā, jāievēro veselīgs dzīvesveids, atturoties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, jāizvairās no stresa, jāgādā par pilnvērtīgu miega režīmu un atpūtu, jāatrod laiks aktivitātēm ar mērenu un regulāru fizisko slodzi. Tāpat labajām baktērijām var izdabāt ar pilngraudu, skābpiena, fermentētiem produktiem un dārzeņiem ēdienkartē, B grupas vitamīniem, kā arī probiotiķiem, ko lieto pēc slimošanas un antibiotiku kursa. "Antibiotikas nešķiro, tās iznīcina visas baktērijas - gan sliktās, gan labās. Lai atkal nodrošinātu veselīgu baktēriju sastāvu un caur zarnu gļotādu organismā spētu uzsūkties aktīvās vielas, vitamīni, atjaunotos imūnās sistēmas darbība, noteikti vēlams lietot probiotiķus. Arī profilaktiskos nolūkos imunitātes stiprināšanai probiotiķus var lietot 2-3 nedēļas kursa veidā," iesaka farmaceite.
Arī par B grupas un E vitamīnu uzņemšanu būtu jāpadomā. "B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstošie vitamīni, kas jāuzņem katru dienu. Tie iesaistās vairākās organisma bioķīmiskajās reakcijās, tādējādi veicinot efektīvu imūnās sistēmas darbību. Savukārt E vitamīns ir ļoti spēcīgs antioksidants, kas pasargā visas organisma šūnas, tai skaitā arī imūnās, tāpēc tam ir būtiska nozīme imunitātes stiprināšanā," skaidro farmaceite. Tāpat ieteicams ēdienkartē iekļaut piena produktus, gaļu un pākšaugus, lai uzņemtu B grupas vitamīnus, bet neaizmirst arī par graudaugu un eļļu lietošanu uzturā, jo tajos ir E vitamīns.
Nevar noliegt, ka C vitamīns čakli paveic daudzus labus darbus organismā: veicina kolagēna sintēzi, brūču sadzīšanu, aizsargā šūnas no brīvajiem radikāļiem, stiprina asinsvadu sieniņas, palīdz uzsūkties dažādām minerālvielām un pozitīvi iedarbojas arī uz imunitātes stiprināšanu. Ja dienas laikā tiek apēsti divi trīs kivi vai citrusaugļi, sauja upeņu vai skābētu kāpostu porcija, cilvēks var būt drošs, ka vajadzīgā C vitamīna dienas deva ir uzņemta! "Ja ir sajūta, ka tūlīt slimība būs klāt, var stiprināt organisma aizsargspējas, lietojot C vitamīnu lielās devās no 1g līdz pat 2 g dienā. Tiesa, to nedrīkst darīt ilgāk par 2-4 nedēļām, jo ilgstoši uzņemtas palielinātas C vitamīna devas pārslogo nieres un var veidoties nierakmeņi. Arī imunitāti nav ieteicams pārstimulēt ar ilgstoši lietotiem vitamīniem, jo tas paaugstina autoimūnu slimību risku nākotnē," brīdina farmaceite.