Tirpšanas sajūtu rokās kādreiz piedzīvojis ikviens – visbiežāk diskomfortu izraisa neērta poza vai monotons darbs, un nepatīkamās sajūtas ātri vien pāriet, tiklīdz ir novērsts to cēlonis. Tomēr gadījumā, ja roku tirpšana ir regulāra un ilgstoša, to nedrīkst atstāt bez ievērības. Kāpēc tirpst rokas un ko iespējams darīt profilaksei, lai mazinātu roku tirpšanu, stāsta farmaceite Mārīte Šukele.
„Tirpšana rokās ir sajūtu kopums - stīvums, nejutīgums, durstoša un dedzinoša sajūta, kas novērojama pirkstu galos vai pat visas rokas garumā. Īslaicīgu tirpšanu var izraisīt nepietiekama asinsrite, kas rodas nepiemērotas pozas dēļ vai fizisku aktivitāšu radīta pārslodze, taču bieži roku tirpšanas cēlonis ir nerva nospiedums. Tāpat pie vainas var būt arī dažādas organisma saslimšanas vai traumas. Lai kāds arī būtu cēlonis, roku tirpšanu nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt, īpaši tad, ja tā atkārtojas un ilgstoši nepāriet,” skaidro farmaceite.
Pēkšņa roku tirpšana var rasties, ilgstoši atrodoties neērtā, piespiedu pozā, kā laikā audi ir nospiesti un palēninās asinsrite. Tāpat tirpšanu var izraisīt neierastas fiziskās aktivitātes, piemēram, intensīvi dārza darbi vai sportošana, kā rezultātā rodas pārslodze un rokas kļūst stīvas un notirpušas. Šajos gadījumos tirpšana mitējas pēc tam, kad tiek mainīta poza vai veltīts pienācīgs laiks atpūtai.
Par roku tirpšanu nereti sūdzas cilvēki, kuri ilgstoši noslogo vienu vai abas rokas smagā darbā vai veic darbu, kur nepieciešamas vienveidīgas, monotonas kustības, piemēram, celtnieki, krāsotāji, šuvējas, kā arī cilvēki, kuri pavada ilgas stundas darbā pie datora, konveijera vai strādājot ar vibroiekārtām. Nerva nospiedums visbiežāk veidojas plaukstas pamatnes karpālajā kanālā, proti, kanālā, kas izvietots starp plaukstas kauliem un plaukstas pamatnes saiti, caur ko stiepjas pirkstu saliecējcīpslas un vidusnervs, kas nodrošina pirkstu jutību. Nerva nospiedums var veidoties arī kubitālajā kanālā, kas atrodas elkoņa locītavas iekšpusē. Šis nervu saspieduma veids biežāk novērojams cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar saliektu elkoni un paceltām rokām vai tur rokas saspringtā pozā, veicot vienveidīgas kustības un tādējādi radot papildu slodzi elkoņiem.
Roku tirpoņu var veicināt virkne dažādu saslimšanu, piemēram, polineiropātija, ko var izraisīt audzēji, staru vai ķīmijterapija, endokrīnas slimības, piemēram, cukura diabēts, palēnināta vairogdziedzera darbība, kā arī toksisku vielu un alkohola ietekme. Tirpšanas cēlonis tāpat var būt vielmaiņas vai hormonālā līdzsvara traucējumi, reimatoīdais artrīts, Laimas slimība, insults, asinsrites traucējumi galvas smadzenēs, multiplā skleroze un citas saslimšanas. Simptomus var saasināt arī ārējās vides faktori, piemēram, aukstums un caurvējš.
Roku tirpšana tāpat bieži novērojama arī pēc roku un pirkstu traumām vai lūzumiem. Tirpšanu veicina arī mugurkaula plecu daļas bojājumi, jo kakla daļas neironi atbild par motoriku un jušanas funkciju rokās.
Ilgas stundas strādājot pie datora, ir svarīgi iekārtot ērtu un ergonomisku darbavietu - pretējā gadījumā plecu joslas muskuļi saspringst un starpskriemeļu locītavas tiek nepareizi noslogotas, tādējādi kairinot nervu saknītes un veicinot roku tirpšanu. Negatīvu ietekmi atstāj arī ilgstoša lūkošanās viedierīces ekrānā. Jo vairāk ir noliekta galva, jo lielāks spiediens veidojas uz kakla daļas skriemeļiem, kas, savukārt, var radīt nervu nospiedumu un izraisīt roku tirpšanu.
„Vislabākā profilakse ir nedot iemeslu rasties roku tirpšanai. Tas nozīmē sekot līdzi savām sajūtām, nepārslogot ķermeni, nodrošināt ergonomisku darba vidi un izvēlēties atbilstošus darba instrumentus. Nepieciešamie profilakses pasākumi katram jāizvērtē individuāli - ja vienam cilvēkam būs vajadzīgs miers, tad otram tieši pretēji - vajadzīga kustība. Ja tirpšanu izraisa statiska muskulatūras pārslodze, fiziskās aktivitātes palīdzēs uzlabot pašsajūtu,” norāda farmaceite.
Ja ikdienā jāstrādā pie datora, atbilstoši jāpielāgo galda, krēsla un monitora augstums. Ieteicams lietot speciālus ergonomiskos paliktņus, kas balsta rokas. Ik pēc pusstundas ieteicams piecelties un vismaz piecas minūtes pastaigāt, tādā veidā mazinot sasprindzinājumu. Palīdzēs arī dažādi vingrinājumi - plaukstu apļošana, atliekšana un pieliekšana, pirkstu izplešana un savilkšana. Katru pirkstu var maigi izmasēt, sākot no pirkstu galiem. Muskuļu savilkumu ļaus novērst ūdens procedūras, piemēram, kontrastduša vai roku vanniņa, kam pievienots jūras sāls, kā arī atvēsinošas kompreses vai ziedes, kuru sastāvā ir ēteriskās eļļas. Pēc konsultācijas ar ārstu var tikt nozīmēti speciāli vingrinājumi, masāžas, fizikālās procedūras un ortozes, kas noturēs locītavu miera stāvoklī, nodrošinot tās atslodzi.
Noteikti būtu jāseko līdzi tam, lai organismā netrūktu nepieciešamie vitamīni. Roku tirpšanas gadījumā papildus ieteicams arī lietot, piemēram, B grupas vitamīnus, kas palīdzēs atjaunot nervu šķiedru apvalku, savukārt cilvēkiem, kuriem ir intensīva fiziskā slodze, nepieciešams arī magnijs, kas nodrošina pilnvērtīgu nervu un muskuļaudu darbību.
„Novērojot roku tirpšanu, to nedrīkst atstāt bez ievērības. Ja tirpšanai pievienojas sāpes, tas liecina par nopietnu nervu nospiedumu. Nerva nospiešanās dēļ muskulis vairs nesaraujas un pamazām sāk atrofēties, līdz jūtams, ka rokā vairs nevar noturēt nazi vai pacelt kafijas krūzi. Pirksti kļūst stīvi, neveikli, ir grūtības paveikt smalkus ikdienas darbiņus, piemēram, satvert sīkus priekšmetus vai aizpogāt pogas. Lai to novērstu, ir svarīgi jau laikus vērsties pēc palīdzības pie ārsta un veikt nepieciešamos izmeklējumus,” uzsver farmaceite.
