Tuvojoties pavasarim, organisma vitamīnu un enerģijas rezerves parasti ir izsīkušas. Farmaceite Laila Zālīte iesaka, kuras no sēklām būtu vērts iekļaut uzturā, lai uzlabotu savu labsajūtu un veselību.
Ķirbju sēklu eļļa ir arī spēcīgs antioksidants, satur selēnu, dažādus ūdenī un taukos šķīstošus vitamīnus, minerālvielas, mikroelementus, bet pašas sēklas - fitosterīnu, omega-3 taukskābes, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni, arī L-triptofānu, kas uzlabo miega kvalitāti. Tiem, kuri cīnās ar kāri pēc saldumiem un ir vēlme stabilizēt cukura līmeni asinīs, bļodiņai kaltētu ķirbju sēklu noteikti jābūt pa rokai.
“Taču vēl jāzina, ka sēklu eļļā esošie augu steroīdi šo produktu padara īpaši vērtīgu vīriešiem, profilaktiski sargājot viņus no prostatas problēmām, kā arī sievetēm uzlabo reproduktīvās sistēmas darbību,” piebilst farmaceite.
Kā lietot: Sēklas lieto uzturā kaltētas vai grauzdētas, pievieno salātiem, biezzupām. Arī ķirbju sēklu eļļu var pievienot jebkuram ēdienam, bet tā satur daudz hlorofila, tāpēc var izmainīt ēdiena krāsu.
B grupas vitamīni, fosfors, magnijs, kālijs, kalcijs un citas minerālvielas ir kaņepju sēklu lielā vērtība, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, mazina stresa nodarīto kaitējumu, uzlabo arī matu un ādas stāvokli. Katras kaņepju sēkliņas ārējais apvalks satur ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas, kas padara šo produktu par lielisku šķiedrvielu avotu, kas nāk par labu zarnu darbībai, regulē arī glikozes svārstības asinīs un darbojas kā absorbents, palīdzot izvadīt no organisma toksiskās vielas. Farmaceite atgādina, ka neaizvietojamās taukskābes omega-3 un omega-6 var uzņemt tikai ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem.
“Tāpēc ēdienkartē būtu jāiekļauj gan kaņepju sēklas, gan sēklu eļļa, jo tajā ir minētās taukskābes, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, normalizē holesterīna līmeni, attālina aterosklerozes attīstību, samazina iekaisuma procesus, veicina vielmaiņu un imunitāti.”
Kā lietot: Maltas vai veselas sēklas pārkaisa zaļajiem lapu salātiem, pievieno sautējumiem, augļu kokteiļiem. No grauzdētām sēklām gatavo kaņepju staku (sviestu). Jāatceras, ka kaņepju eļļu nedrīkst karsēt, tā jālieto svaigā veidā!
Arī linsēklas ir labs šķiedrvielu un neaizvietojamo taukskābju avots, bet, atšķirībā no kaņepju sēklām, tās satur arī lignānus - fitoestrogēnus jeb dabiskos estrogēnus. “Šīs vielas ieteicamas sievietēm menopauzes laikā, kad organisms pats vairs neražo sievišķo hormonu estrogēnu. Lignāni arī stiprina imunitāti, tiem ir antibakteriāla, pretvīrusu un pretsēnīšu iedarbība, spēcīgas antioksidatīvas īpašības. Tāpat linsēklas veicina vēdera izeju, mazina kuņģa un zarnu gļotādu iekasumu, palīdz ārstēt gastrītu, kolītu, bet linu eļļa šķīdina trombocītus, pazemina asinsspiedienu, regulē holesterīna līmeni, uzlabo nervu sistēmas darbību, veicina muskuļu atjaunošanos pēc lielas fiziskas slodzes,” min farmaceite.
Kā lietot: Ja sēklas nesakošļā, tās darbojas kā zarnu trakta “skrubis”, bet, lietojot uzturā maltas linsēklas, organisms labāk no tām spēj uzņemt vērtīgās taukskābes. Lai produkts oksidācijas ietekmē nezaudētu savas vērtīgās īpašības un nekļūtu rūgts, linsēklas samaļ īsi pirms lietošanas, tad tās var pievienot biezpienam, salātiem, putrām vai pankūku mīklai. Tā kā linsēklas satur daudz šķiedrvielu, svarīgi, lai ar tām vienlaikus tiek uzņemts arī pietiekams šķidruma daudzums. Savukārt linsēklu eļļu var pievienot salātiem, lietot svaigā veidā, bet tā nav piemērota cepšanai.
Šīs sēklas, kas ir olbaltumvielām bagātākas nekā biezpiens, siers vai gaļa un satur vairāk kalcija nekā piena produkti, pasaulē zināmas jau kopš seno maiju un acteku cilšu laikiem, bet pie mums - pavisam nesen. Čia sēklās ir omega-3, omega-6 un omega-9 nepiesātinātās taukskābes, kas nodrošina tauku vielmaiņu, hormonu ražošanu, gādā arī par skaistu ādu un veselu sirdi. Sēklās netrūkst arī dzelzs, magnija, kālija, antioksidantu, bet, pateicoties koncentrētajam šķiedrvielu daudzumam, tās spēj aktivizēt gremošanas trakta darbību.
Kā lietot: Čia sēklas uzbriedinot, tās palielinās apjomā līdz 10 reizēm. Tad tās var pievienot jogurtam, augļiem, putrām, sulām, salātiem, sacepumiem, mērcēm. Čia sēklu eļļu var lietot gan uzturā, gan sejas, ķermeņa un matu kopšanai.
“Amaranta sēklu eļļa ir unikāla, jo satur bioloģiski aktīvu vielu skvalēnu. Tā ir reti dabā sastopama viela, kas sākotnēji tika iegūta no haizivs aknām. Skvalēns reaģējot ar ūdeni, bagātina audus un orgānus ar skābekli, veicina intensīvāku barības vielu pārstrādi šūnās, piegādā šūnām provitamīnus, regulē arī holesterīna, hormonu, tauku dziedzeru darbību,” skaidro farmaceite Laila Zālīte, uzsverot, ka amaranta sēklas ir ne tikai organismam viegli pārstrādājamas olbaltumvielas, bet satur arī daudz kalcija, minerālvielu, tāpēc tās noteikti vērts iekļaut uzturā, ja vēlas mazināt nespēku, nervozitāti, iekaisuma procesus, ja ir jādomā par aterosklerozes risku mazināšanu un cukura līmeņa regulēšanu asinīs.
Kā lietot: Profilaktiski amaranta eļļu lieto pa tējkarotei divas reizes dienā, bet ārstnieciskos nolūkos - pa tējkarotei trīs reizes dienā. Sēklām raksturīga riekstu garša, tāpēc tās var vārīt, apcept un pievienot gan salātiem, gatavojot konditorijas izstrādājumus, zupas, gulašus. Vakarā aplejot sēklas ar verdošu ūdeni, no rīta tās atliek uzsildīt, pievienot ogas un brokastu spēka putra gatava!
