8 vienkārši ikdienas ieradumi, kas patiesībā mūs lēnām "nogalina"

© pexels.com

Jau sen zināms fakts ir tāds, ka kaitīgie ieradumi laika gaitā var samazināt dzīves ilgumu. Izrādās, ka atsevišķi ikdienas paradumi var būt kaitīgāki nekā var šķist. Uzziniet, kuri ikdienas paradumi, pēc ekspertu domām, ir kaitīgi veselībai un samazina dzīves ilgumu.

pexels.com

1. Reta ģimenes ārsta apmeklēšana

Pie sava ģimenes ārsta ir nepieciešams doties regulāri, lai būtu vienmēr zināms, kāds ir jūsu veselības stāvoklis. Nepieciešams vismaz reizi gadā veikt vispārēju veselības pārbaudi, lai novērstu risku, ka var attīstīties nopietnas, bīstamas slimības. Ļoti reti apmeklējot ārstu var nākties konstatēt, ka kāda slimība ir atklāta par vēlu.

pexels.com

2. Mazkustīgs dzīvesveids

Aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids būtiski var ietekmēt gan veselības stāvokli, gan mūža ilgumu. Aptaukošanās rada risku saslimt ar nopietnām slimībām, piemēram, hipertensiju, 2. tipa cukura diabētu, konorāro artēriju slimību, artrītu, aterosklerozi un citām kaitēm. Tāpēc nepieciešams ikdienā veikt dažādas fiziskās aktivitātes, jo mazkustīgs dzīvesveids veicina aptaukošanos. Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm var efektīvi novērst iespēju iegūt slimības, kas var apdraudēt dzīves ilgumu.

pexels.com

3. Hronisks bezmiegs

Izrādās, ja jūs saskaraties ar hroniski sliktu miegu, tas var palielināt risku iegūt dažādas veselības problēmas, kā rezultātā var samazināties dzīves ilgums. Konstanti slikts miegs var palielināt sirdslēkmes, aptaukošanās, diabēta un endokrīnās sistēmas problēmas. Tāpēc, ja jums ik vakaru ir grūti iemigt, miegs ir ļoti trausls un lielākoties traucēts, nepieciešams apmeklēt speciālistu, kas var palīdzēt risināt šo problēmu.

pexels.com

4. Zobārsta neapmeklēšana

Izrādās, ka nerūpēšanās par zobiem var ietekmēt dzīves ilgumu. Pavirša rūpēšanās par zobiem rada ne tikai sliktu izskatu, elpu vai zobu sāpēs, bet var veicināt nopietnas veselības problēmas. Slikta mutes higiēna var būt par iemeslu, kāpēc var rasties galvas/kakla infekcijas. Kā rezultātā radīsies ne tikai nepatīkamas sajūtas, bet arī nopietnas problēmas. Ieteicams ne tikai regulāri apmeklēt ģimenes ārstu, bet arī zobārstu!

pexels.com

5. Atpūšanās tiešos saules staros

Ikdienā, īpaši vasarā ir nepieciešams obligāti lietot saules aizsargkrēmu ikreiz, kad dodaties ārpus mājas. Krēma nelietošana var izrasīt ne tikai apdegumus un nepatīkamas sajūtas, bet arī ādas vēzi. Tāpēc nevajadzētu lieki riskēt un vienmēr ieziesties ar saules aizsargrēkumu. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem ar ļoti gaišu ādas krāsu, kā arī tiem, kuriem ģimenē jau kādam ir bijis šāds vēža tips.

pexels.com

6. Brokastu neēšana

Daudziem cilvēkiem no rīta vai nu nav vēlme ēst, vai arī nav laika tam, tomēr eksperti izceļ, ka brokastu neēšana ilgtermiņā var kaitēt veselībai. Saskaņā ar Amerikas Kardioloģijas koledžas veikto pētījumu, brokastu izlaišana ilgtermiņā var paagustināt sirds un asinsvadu slimības veidošanās risku. Būtiski ir arī tas, ja jūs no rīta neieturat maltīti, palielinās risks dienas laikā apēst daudz vairāk nekā nepieciešams jeb pārēsties, tādējādi veicinot hipertensijas un artēriju aizsērēšanās risku.

pexels.com

7. Treniņi svelmē

Vingrošana lielā svelmē var izraisīt karstuma drūrienu. Vasaras laikā visbiežāk cilvēki izvēlas doties trenēties ārā. Svarīgi ir pievērst uzmanību, kādā laikā tiek aizvadīts treniņš. Nav ieteicams trenēties dienas vidū, kad ir vislielākā svelme. Izrādās šādi treniņi svelmē var izraisīt nopietnu karstuma dūrienu. Šādā situācijā nepieciešams ātri atdzesēties, citādāk var rasties arī letāls iznākums. Svarīgi karstās dienās ir lietot ļoti daudz šķidruma, lai organismam vieglāk būtu pārvarēt karstos laika apstākļus un slodzi.

pexels.com

8. Bagātīgas vakariņas

Vakarā nevajadzētu ieturēt lielas, smagas, sātīgas maltītes. Labāk šādus ēdienus baudīt dienas vidū vai pat brokastīs. Vakarā, naktī palēlinās vielmaiņa, tāpēc nav ieteicams īsi pirms gulētiešanas vai pavisam vēlu naktī ieturēt šādas maltītes. Ja jūs mēdzat baudīt šādas maltītes, ilgtermiņā var palielināties aptaukošanās risks, kas kā jau iepriekš aplūkots nav labi veselībai un dzīvildzei.

Avots

*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.

Veselība

D vitamīns ir uzturviela, kas vitāli nepieciešama mūsu ķermenim, lai būtu veseli un justos labi. Par šī vitamīna deficītu organismā var liecināt vairākas veselības likstas. Lai tādās neiedzīvotos, svarīgi ir parūpēties par sevi, ēst veselīgu pārtiku, kurā ir D vitamīns, kā arī regulāri pārbaudīt to vai jums nav šī vitamīna deficīts, nododot asins analīzes.