Atkarība no kofeīna rodoties daudz vieglāk nekā domājam. Ja atpazīsti šīs piecas pazīmes savā ikdienā, iespējams, ir pienācis laiks apstāties un samazināt izdzertās kafijas daudzumus.
Kofeīns stimulē adrenalīna ražošanu. Alkaloīds, kas ir kafijā, ir savienojums, kas paātrina sirdsdarbību un aktivizē centrālo nervu sistēmu. Šīs vielas pārpalikums palielina sirdsdarbības ātrumu, kā rezultātā paātrinās asins plūsma un paaugstinās asinsspiediens. Galvassāpes, kas atkarīgas no kofeīna, rodas, ja pēkšņi organismā nav kofeīna. Piemēram, cilvēks katru dienu dzer kafiju un pēkšņi izlaiž ierato kafijas tasi. Ķermenis uz to reaģē ar galvasssāpēm.
Kafija dehidrē ķermeni, tāpēc pēc katras kafijas tases jāizdzer divas glāze ūdens. Arī āda ātrāk noveco kafijas dēļ, jo šķidrums no organisma izdalās kopā ar magniju. Šī paša iemesla dēļ var pietūkt seja. Turklāt nereti kafiju dzeram ar pienu, sīrupiem vai cukuru, kas paaugstina šī dzēriena glikēmisko indeksu.
Dzerot kafiju, cilvēks labāk atceras informāciju, bet regulāra šī dzēriena lietošana rada atkarību un efekts laika gaitā samazinās. Būtībā sākās apburtais loks - vairāk tiek dzerta kafija, lai labāk koncentrētos, bet tas ir veltīgi.
Kafija palielina muguras smadzeņu, elpošanas, sirds un asinsvadu sistēmu uzbudinātību, kā arī paātrinās sirdsdarbība un paaugstinās asinsspiediens. Pastāv spēcīgs centrālās nervu sistēmas satricinājums, paātrinās pulss. Tas viss rada trauksmes sajūtu.
Ja pat teorētiski ir grūti atteikties no kafijas, visticamāk, radusies atkarība. Šajā gadījumā ir svarīgi domāt racionāli un pamazām samazināt kafijas patēriņu. Izrādās, ka jebkura kafija, pat bez kofeīna, satur dažādas ķīmiskas vielas ar atšķirīgu iedarbību
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
