Ar locītavu sāpēm lielākā vai mazākā mērā dzīves laikā saskarsies pilnīgi visi, ko veicina organisma novecošanās. Zināmā mērā tas esot neizbēgams process, tādēļ ir svarīgi par locītavu veselību rūpēties jau jaunībā, uzsver "Veselības centra 4" reimatoloģe Anda Kadiša.
Speciāliste skaidro, ka locītavu nolietošanās un nodilšana nenotiek visiem vienādi, un to ietekmē vairāki faktori, piemēram, dzimums, vecums, iedzimtība vai dažādas slimības. Par locītavu slimību varot liecināt vairākas pazīmes. Pirmkārt, mazinās slodzes izturība - pacients, kurš visu dzīvi aktīvi darbojies, pēc ierastās distances sāk sajust sāpes ceļu, gūžu vai pēdu locītavās. Tas liecina, ka šajās locītavās parādās nodilums, skaidro Kadiša.
Otrkārt, par locītavu saslimšanu signalizē stīvums - kļūst grūtāk iekustēties un kustības vairs nav tik veiklas. Izteikta locītavu bojājuma gadījumā var veidoties arī lokāls pietūkums vai apsārtums.
Eksperte norāda, ka dažkārt arī jauni cilvēki sūdzas par locītavu sāpēm, pamatā tas ir saistīts ar iepriekš iegūtām vai nepamanītām skeleta deformācijām - skoliozi, plakano pēdu un atšķirīgu kāju garumu. Tomēr daļai pacientu attīstās dažādi iekaisuma artrīti. Lielākā daļa no tiem ir autoimūnas slimības jeb autoimūnie artrīti, kas var attīstīties jebkurā vecumā. Tas nav vīruss vai baktērija, bet visbiežāk - izmaiņas cilvēka imūnajā sistēmā, kas sāk izraisīt un uzturēt iekaisumu locītavās.
Gadījumos, kad ir akūtas locītavu sāpes, speciālistes vārdiem, drīkst lietot pretsāpju līdzekļus, tomēr tos nedrīkst lietot nekontrolēti ilgstoši un daudz. Ja sāpes ieilgst, bieži atkārtojas, sāpes locītavās pavada pietūkums vai lokāls apsārtums, vai kādi citi sistēmiski simptomi, tad noteikti būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Atbildot uz jautājumu, kā saglabāt veselas locītavas visa mūža garumā, reimatoloģe norāda, ka vienas universālas receptes nav. Katram cilvēkam atkarībā no pastāvošiem riska faktoriem ir jāatrod savs zelta vidusceļš, jo pārāk daudz kustību un slodzes locītavām rada to bojājumu, bet mazkustība palielina svaru un tādējādi arī slodzi uz locītavām. Turklāt, ilgstoši sēžot, samazinās arī locītavu spēja atjaunoties.
Tāpēc Kadiša sniedz iesaka nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas nerada ilgstošu triecienu locītavām, proti, peldēšanu, riteņbraukšanu, pilates vai nūjošanu. Nav aizliegts arī skriet, bet jābūt pārliecinātiem, ka nav esošu locītavu bojājumu, kuru dēļ skriešana varētu saasināt problēmas.
Tāpat speciāliste iesaka noskaidrot, vai kādam no ģimenes locekļiem nav locītavu problēmu. Vienlaikus, pēc viņas sacītā, būtu jākontrolē savu svaru un jāēd veselīgi, jāapzinās savas veselības problēmas un jāseko adekvātai to ārstēšanai, jo pat attālas slimības var ietekmēt kaulus un locītavas.
Eksperte arī iesaka valkāt ergonomiskus apavus, kas balsta pēdas velvi un papēdi paceļ nedaudz uz augšu, lai pārlieku netiktu noslogotas gūžu, ceļu un pēdu locītavas, un profilaktiski lietot D vitamīnu un zivju eļļu.
