Ikdienā ne visiem pietiek un ir vēlme doties uz sporta zāli, lai trenētos. Tāpēc pavisam lielisks un vienkāršs treniņš ir staigāšana. Ik dienu dodoties vien 30 minūšu ilgā pastaigā, tā ķermenim dos daudz laba un veicinās labu veselību.
Hārvardas universitātes zinātnieks, ārsts Dens Lībermans atzīt, ka bieži vien tie cilvēki, kuri nesporto tiek uztverti par sliņķiem, bet patiesībā, ja viņi dienas laikā pastaigājas vai dodas visur ar kājām, sporto. Ārsts uzsver, ka staigāšana ir ļoti labs treniņš, lai uzturētu labu veselību. Amerikas Slimību kontroles un profilakses dienests ir izcēlis to, ka nedēļas laikā pieaugušam cilvēkam vajadzētu doties vismaz 150 minūšu garā pastaigā, kas ir aptuveni 30 minūtes piecas reizes nedēļā. Ko labu staigāšana dod veselībai?
Pētījumos ir pierādīts, ka ikdienas pastaigas var uzlabot smadzeņu darbību. "Proceedings of the National Academy of Sciences" veica pētījumu, kurā piedalījās studenti. Viņi tika aicināti ik dienu nodarboties ar 10 minūšu ilgu treniņu, piemēram, došanos īsā pastaigā. Pētījuma laikā pierādījās, ka veicot vien 10 minūšu ilgu treniņu, tā dalībniekiem uzlabojās smadzeņu darbība jeb atmiņa. Kalifornijas Universitātes neirozinātnieks Maikls Jasa uzsver, ka vien 10 minūšu ilga pastaiga var veicināt produktīvāku darbu un uzlabot garastāvokli.
Amerikas Sirds asociācija pērn veica pētījumu, kurā gados vecākiem cilvēkiem (vidējais pētījuma dalībnieku vecums bija 69 gadi), katru nedēļu bija jādodas 150 minūšu garā pastaigā. Pierādījās, ka šiem cilvēkiem pastāv par 67% lielāka iespēja nodzīvot ilgāku mūžu, nekā tiem, kuri ikdienā nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tādējādi uzlabojās gan veselība, gan pašsajūta.
"The American Journal of Clinical" veica līdzīgu pētījumu un pierādījās tas, ka tie cilvēki, kuri iepriekš bija mazkustīgi, veicot 20 minūšu garu pastaigu dienā, uzlaboja savu veselības stāvokli. Pastaigas bija ļoti noderīgas arī tiem cilvēkiem, kuriem ir aptaukošanās, tādējādi palēnām ir iespējams uzlabot savu fizisko un garīgo labsajūtu.
Amerikas Sirds fonds uzsver, ka nieka 30 minūšu pastaiga dienā var samazināt sirds slimību un insulta risku par 35%, savukārt otrā tipa diabēta risku pat par 40%. Saskaņā ar Mičigānas Medicīnas centra pausto, pastaigas paātrina sirdsdarbību, stiprina sirds muskuļus un uzlabo asinsriti, tādējādi vairākas organismam nepieciešamās uzturvielas un skābeklis nokļūst orgānos.
Brīžos, kad trūkst iedvesmas jauniem darbiem vai ir grūti sakopot domas, ārsti iesaka doties nelielā pastaigā. Tā palīdzēs ne tikai sakārtot domas, bet arī raisīs radošumu. Pērn tika veikts pētījums, kurā tika analizēts, kā fizisikās aktivitātes ietekmē smadzeņu darbību. Pierādījās tas, ka fizisku aktivitāšu veikšana, piemēram, pastaiga, palīdz uzlabot garastāvokli un veicina radošumu. Jo vairāk cilvēks kustās, jo radošāks un laimīgāks viņš ir, vēstīja pētījums.
"Mēs nesakām, ka staigāšana var pārvērst jūs par Mikelandželo, bet tas varētu jums palīdzēt radošuma sākumposmā," saka pētījuma līdzautore Marilja Opezo.
Staigāšana palīdz attīrīt prātu no domām, uzlabot atmiņu un radošumu, tomēr tikpat būtiski ir arī tas, ko tā sniedz nervu sistēmai. Pirms pāris gadiem Ņūmeksikā tika veikts pētījums, kurā pierādījās, ka pastaiga var sniegt būtisku neiroloģisku ieguvumu. Pastaiga palielina asinsriti smadzenēs. Lielāka asins plūsma smadzenēm nozīmē to, ka palielinās enerģijas un skābekļa līmenis, kas galu galā veicina spēcīgu nervu sistēmas darbību.
Daudzi cilvēki uzskata, ka, lai zaudētu lieko ķermeņa svaru, nepieciešams veikt intensīvus vingrinājumus. Tomēr zinātnieki ir pierādījuši, ka arī 30 minūšu gara pastaiga dienas laikā, var palēnām palīdzēt uzlabot fizisko formu. Tādējādi tiem cilvēkiem, kuriem ikdienā ir ļoti mazkustīgs dzīvesveids, ir ieteicams ik dienas doties īsākās vai garākās pastaigās.
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
