"Tu esi tas, ko tu ēd." Bieži vien var dzirdēt šādu izteicienu. Sekojot tam, būtu nepieciešams ikdienā ēst veselīgu un sabalansētu uzturu, jo mēs vēlamies būt veseli un stipri. Amerikas Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis 7 paradumus, kurus būtu nepieciešams izkaust no savas ikdienas, lai paildzinātu savu mūžu un būtu vesels.
Izlasi un uzzini, ko būtu nepieciešams izskaust no savas ikdienas un, ko jaunu vajadzētu ieviest ēdienkartē!
"Cell Metabolism" veiktais pētījums atklāja, ka cilvēki pusmūžā, kuri ietur diētu ar augstu olbaltumvielu saturu, kaitē savai veselībai tikpat daudz, kā tie, kuri ikdienā aizraujas ar smēķēšanu.
Pusmūža gados cilvēkiem nav ieteicams aizrauties ar diētām, kas aicina uzņemt augstu olbaltumvielu saturu. Pētījumā atklājās, ka tiem cilvēkiem, kuru maltītes dienas laikā lielākoties satur olbaltumvielas, pastāv lielāks risks iegūt diabētu. Savukārt tie cilvēki, kuri olbaltumvielas uzņem lielākoties ar sieru vai gaļas produktiem, pastāv lielāks risks samazināt savu dzīves ilgumu.
Mērana olbaltumvielu uzņemšana ar augu izcelsmes pārtiku, piemēram, pupiņām, turku zirņiem, var būt ļoti laba cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma.
"Pētījumi pierāda, ka diētas ar zemu olbaltumvielu saturu pusmūžā paildzina ilgmūžību un samazina dažādu slimību rašanos," atzīst pētniece, ārste Eilena Kriminsa. Viņa uzsver, ka olbaltumvielas nepieciešams uzņemt mēreni, jo arī olbaltumvielu deficīts organismā var radīt problēmas.
Žurnālā "JAMA International Medicine" publicētajā pētījumā atklājās, ka saldinātie, bezalkoholiskie gāzētie dzērieni var samazināt dzīves ilgumu. Pētījumā tika analizēti dati par 451 000 Eiropas iedzīvotājiem. Atklājās tas, ka tie cilvēki, kuri dienas laikā izdzer aptuveni divas vai vairāk pudeles ar saldinātajiem dzērieniem, samazina savu dzīves ilgumu. Tas ir pateicoties tam, ka šie dzērieni satur ļoti augstu cukura daudzumu, tādējādi var rasties dažādas sirds un asinsvadu slimības, kas palielina nāves risku. Tika viena pudele šāda dzēriena var veicināt arī gremošanas trakta problēmas.
"The Lancet Public Health" publicētajā pētījumā atklājās, ka mērana ogļhidrātu uzņemšana var paildzināt mūžu. Pētījums tika veikts 25 gadu garumā, kopumā tika analizēti aptuveni 15 400 amerikāņi, vidējā vecumā. Pierādījās tas, ka tie cilvēki, kuri ikdienā uzņem mērenu daudzumu ogļhidrātu, dzīvoja ilgāk nekā tiek, kuri centās no ikdienas uztura izskaust ogļhidrātus.
Cilvēki, kuri ar uzturu uzņem mērenu daudzumu ogļhidrātu, dzīvo četras reizes ilgāk, nekā tie, kuri cenšas neiekļaut ēdienkartē šo uzturvielu.
Tauki ir mūsu draugi! "JAMA Internal Medicine" publicētajā pētījumā tika aplūkoti cilvēku ēšanas paradumi. Pētnieki aicināja pētījuma dalībniekus aizpildīt aptaujas anketu, lai noskaidrotu viņu ēšanas paradumus. Aptauju aizpildīja vairāk nekā 37 000 amerikāņu. Pierādījās tas, ka tie cilvēki, kuri ikdienā uzņēma augu olbaltumvielas, nepiesātinātos taukus un augstas kvalitātes ogļhidrātus (piemēram, dārzeņus, graudus, pākšaugus), paildzināja savu mūžu.
Ikdienā patērējot tādus pārtikas produktus, kā jogurtus, desertus vai pat maizi, kuri vēsta, ka ir ar zemu tauku saturu, nelabvēlīgi tiek ietekmē organismu. Visbiežāk šie pordukti būs bagāti ar cukuru. Arī diētas, kurās trūkst "labie tauki", organismam nodara kaitējumu, jo netiek uzņemti četri vērtīgie vitamīni - A, D, E un K. Šie vitamīni ir taukos šķītoši, tāpēc, ja netiek uzņemti tauki, var rasties šo vitamīnu deficīts.
Ķermenim ir jāļauj atpūsties no pārtikas. Pie šāda secinājuma nonāca pētnieki. Viņi analizēja 2000 cilvēku ikdienas paradumus. Pētījuma laikā tika veikta sirds monitorēšanas procedūra - sirds kateterizācija. Tajā ir iespējams noskaidrot, cik labi jūtas sirds. Aptuveni 400 pētījuma dalībnieki jau ilgstoši bija ievērojuši atslodzes dienas, kad reizi mēnesī viņi ķermenim dod atpūtu un neuzņem pārtiku. Tieši šiem cilvēkiem sirds monitorēšanas laikā uzrādījās labākie rezultāti. Tie cilvēki, kuri aptuveni piecus gadus ievēroja šādu dzīvesveidu spēj paildzināt savu mūžu.
ASV Ziemeļrietumu universitātes pētījumā piedalījās vairāk nekā 30 000 cilvēku. Šajā pētījumā tika analizētas olas, cik ļoti tās spēj ietekmēt cilvēku veselību. Pierādījās tas, ka tie cilvēki, kuri dienas laikā apēd vairāks olas, viņiem samazinās dzīves ilgums. Tas ir pateicoties holesterīnam. Pārlieku liela šī produkta ēšana var radīt sirds slimības riskus.
Viena ola satur aptuveni 184 miligramus holesterīna. Tie cilvēki, kuri dienas laikā uzņēma 300 miligramus, palielināja holesterīna risku par 18%, savukārt 17% cilvēku palielinājās kardiovaskulāro slimību risks. Tomēr zinātnieki vēl diskutē par to, kā olas ietekmē cilvēku dzīves ilgumu.
Pētnieki no Dienvidkorejas un Hārvārdas univeritātēm apgalvo, ka ikdienā nav nepieciešams atteikties no kafijas. Viņi atklāja, ka kafija var paildzināt cilvēku mūžu. Pētnieki analizēja 3,8 miljonu cilvēku veselības izrakstus un secināja, ka kafijas dzeršana, neatkarīgi no vecuma, svara, kaitīgajiem ieradumiem, var paildzināt mūžu.
Eiropas Kardioloģijas biedrības veiktajā pētījumā atklājās, ka tie cilvēki, kuri katru dienu izdzer vienu līdz četras tases kafijas tik tiešām paildzina savu mūžu. Sievietēm 20% gadījumos samazinājās risks saslimt ar sirds slimībām, savukāt vīriešiem tas pierādījās 12% gadījumos.
Cukuru un sāli mēdz dēvēt par "balto nāvi". To ir arī pierādījuši pētnieki. Pārlieku liela cukura patērēšana samazina dzīves ilgumu.
"JAMA Internal Medicine" pētījumā, kas ilga 15 gadus, atklājās, ka jo vairāk cukura tiek uzņemts, jo lielāka ir iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. "Cukurs arī veicina nevajadzīgas kalorijas, un tas ir saistīts ar diabētu un aptaukošanos," vēsta pētījums.
Savukārt uzņemot pārlieku daudz sāli palielinās hipertensijas risks, kas arī var samazināt dzīves ilgumu. Tika veikts pētījums, lai noskaidrotu, kā sāls patēriņš ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Pētījumā tika analizēti 195 cilvēku ēšanas paradumi un tika secināts, pārlieku liels sāls patēriņš bija viens no trim galvenajiem nāves riska faktoriem.
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
