Iestājoties siltam un saulainam laikam, aktivizējas ne vien odi un mušas, bet arī bites, dunduri, lapsenes, irši un citi kukaiņi, kuri atpūtu pie dabas vai vakara baudīšanu piemājas dārzā var padarīt ne vien sāpīgu, bet dažkārt pat dzīvībai bīstamu. Tādēļ par to, kā pasargāt sevi no kukaiņu dzēlieniem un rīkoties kukaiņu kodumu gadījumā, stāsta eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un farmaceite Ilze Priedniece.
Lai arī lielākoties bišu, lapseņu un sirseņu kodumi nav dzīvībai bīstami, tomēr, sākoties alerģiskai reakcijai, sekas var būt ļoti nopietnas, tādēļ ir svarīgi ievērot piesardzību un zināt par pirmās palīdzības sniegšanu situācijās, kad kāds no minētajiem kukaiņiem ir iedzēlis. Īpaši svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka situācijas, kurās cilvēki tiek sadzelti, ir ļoti ikdienišķas - pļaujot zāli, staigājot basām kājām, atrodoties pie dabas, veicot uzkopšanas darbus piemājas teritorijā vai citu aktivitāšu laikā.
Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka pastiprināta uzmanība siltajā laikā ir jāpievērš dzērienu traukiem, kuros kukaiņi var iekrist, īpaši bīstamas ir skārda bundžas un tumšas pudeles, kurās kukaiņi nav redzami. Ja bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai elpceļos, var rasties dzīvībai bīstams pietūkums. Šādā gadījumā ir nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP), jānogulda pacients un maziem malciņiem jādod vēss ūdens vai ledus gabali, lai pēc iespējas mazinātu tūskas veidošanos, kā arī jālieto pretalerģijas līdzekļi.
Ja zināms, ka pacientam ir bijusi anafilaktiska reakcija - samaņas zudums, pazemināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, auksti, lipīgi sviedri un elpceļu, lūpu un mēles tūska - nekavējoties jāpielieto adrenalīna intramuskulārā injekcija. Tai vienmēr ir jābūt pieejamai, kā arī par tās pielietošanu ārkārtas gadījumā ir jāinformē tuvinieki, draugi un kolēģi.
Toksīni, pret ko organisms cīnās ar dažādām reakcijām, faktiski ir kodēju un dzēlēju siekalas. Mazajiem asinssūcējiem - knišļiem un odiem - siekalu daudzums ir mazāks, lielajiem kukaiņiem - lapsenēm, bitēm un sirseņiem - krietni lielāks, līdz ar to arī inde krietni spēcīgāka.
Ārste Zitmane skaidro, ka alerģija rodas brīdī, kad organisms normālos apstākļos nekaitīgu vielu - antigēnu - notur par bīstamu “iebrucēju” un izdala pārlieku daudz antivielu jeb “cīnītāju”, kas rezultātā nodara kaitējumu pacientam. To nosaka dažādi faktori, piemēram, ģenētiska iedzimtība un imunitātes īpatnības.
Aptuveni 1% cilvēku var rasties bīstamas alerģiskas reakcijas, kamēr lielāks risks alerģijas attīstībai pret kukaiņu kodumiem ir cilvēkiem, kuru tiešajiem radiniekiem ir astma, ekzēma, jebkura veida alerģija, vai arī pašai personai vai tās bērniem ir kāds no iepriekš minētajiem stāvokļiem. Ja cilvēks pirmo reizi atklāj, ka pēc kukaiņu koduma parādās alerģiska reakcija, tad noteikti ir jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpārrunā turpmākie soļi. Ģimenes ārsts izsniegs recepti pretalerģiska medikamenta iegādei un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie alergologa.
Vispirms jādodas uz drošu vietu, lai izvairītos no atkārtotiem dzēlieniem. Pēc bites koduma iespējami ātri ir nepieciešams izvilkt dzeloni, rūpīgi nomazgāt koduma vietu un to apstrādāt ar spirtu vai kādu no dezinficējošiem šķidrumiem. Koduma vietai ieteicams pielikt aukstu kompresi un to regulāri mainīt. Ja sadzelts tiek bērns, uzreiz ir jāiedod pretsāpju līdzeklis, ko izteiktu sāpju gadījumā var darīt arī pieaugušie. Koduma vietai var uzziest pretiekaisuma gelus, bet, ja tūska un nieze ir izteiktas, jālieto antihistamīna preparāti. Ne mazāk svarīgi ir dzert daudz šķidruma, lai toksiskās vielas izvadītu no organisma. Ja bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai elpceļos, ir nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Lai pasargātu sevi no kukaiņu kodumiem, pirms uzturēšanās ārā ieteicams lietot repelentus - līdzekļus kukaiņu atbaidīšanai. Farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka repelenti iedalās sintētiskajos un dabīgajos. Sintētisko repelentu sastāvā ir dietiltoluamīds (DEET) vai ikaridīns. Par piemērota repelenta izvēli bērniem un pieaugušajiem, kā arī par pareizu tā lietošanu var konsultēties ar farmaceitu. Dabīgo līdzekļu sastāvā izmanto augu ekstraktus, ēteriskās eļļas vai to sastāvdaļas. Odiem un ērcēm nepatiks krustnagliņu, lavandas, tējaskoka, eikalipta, rozmarīna, timiāna, ģerānijas un piparmētras ēterisko eļļu smarža.
