Vasaras laikā īpaši aktuāls kļūst jautājums par pretparazītu līdzekļu lietošanu profilakses nolūkos. Risks saskarties ar dažādiem parazītiem vasarā nenoliedzami palielinās – biežāk tiek ēsti nemazgāti produkti – dārzeņi un augļi tieši no dobes –, savukārt bērni daudz vairāk laika pavada, spēlējoties bērnu laukumos un smilšu kastēs, kur augsne var būt inficēta. Kā atpazīt, ka organismā nokļuvuši parazīti, un kā sevi no tiem pasargāt, skaidro farmaceite Līga Cīrule.
Parazīti ir dzīvi organismi, kas dzīvo uz kāda saimnieka organisma un tāda veidā no tā barojas un spēj izdzīvot. Tie var dzīvot gan “uz”, gan “iekšā” saimnieka organismā. Parazītu ir ļoti daudz, un tiem ir dažādās sugas, taču trīs galvenās parazītu grupas, kas spēj dzīvot uz vai pašā cilvēkā, ir vienšūņi, ektoparazīti un tārpi. Pie vienšūņiem pieder amēbas, lamblijas, trihomonas, kā arī malārija, savukārt pie ektoparazītiem pieskaita utis un kašķa ērcīti. Tārpi ir spaļi, cērmes un lenteņi.
Visbiežāk cilvēki inficējas tieši ar tārpiem, un tas var notikt, piemēram, apēdot inficētu jēlu vai neapstrādātu gaļu, dzerot inficētu ūdeni, kontaktējot ar inficētu augsni vai fēcēm, kā arī neievērojot pareizus sanitāros un higiēnas apstākļus.
Ja tārpi un citi parazīti iedzīvojušies uz saimnieka organisma, tad simptomi var būt diezgan netipiski un tos iespējams viegli sajaukt ar citu slimību simptomiem - inficētajam parādās vēdersāpes, slikta dūša, vemšana, caureja, uzpūties vēders, svara zudums, nieze anālajā rajonā. Ir gadījumi, kad parazīti var izraisīt arī asiņu un gļotu piejaukumu pie fēcēm, taču gadās arī situācijas, kad cilvēks gadiem dzīvo ar parazītu, neizjūtot nevienu simptomu. Ja kaut viens no šiem simptomiem ir ilgstošs, nerunājot par vēdera vīrusiem un saindēšanos ar pārtiku, kas ir īslaicīgi, noteikti būtu jādodas pie ārsta, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus arī uz parazītiem. Parazītus var noteikt fēču vai asins analīzēs, un, ja analīzes ir pozitīvas, ārsts nozīmē terapiju ar recepšu medikamentiem.
Riska grupa viennozīmīgi ir bērni, kuri spēlējas smilšu kastēs un bērnu laukumos, jo var gadīties, ka augsne ir inficēta. Pie riska grupām pieder arī grūtnieces un cilvēki gados, kuriem ir vājāka imūnsistēma - šiem cilvēkiem īpaši vajadzētu ievērot profilaktiskos pasākumus. Savukārt mājdzīvnieku īpašniekiem svarīgi atcerēties, ka dzīvnieks regulāri jāattārpo, vismaz reizi gadā, izmantojot veterinārajās klīnikās un aptiekās pieejamos attārpošanas līdzekļus.
1
Pirms ēšanas vienmēr nomazgāt augļus, dārzeņus, ogas un citus svaigos pārtikas produktus.
2
Ievērot personīgo higiēnu, regulāri mazgāt rokas - pirms un pēc tualetes apmeklējuma, gatavojot, ēdot svaigus un neapstrādātus produktus, pēc mājdzīvnieku aiztikšanas vai bērna pampera mainīšanas u.tml.
3
Dzert tīru ūdeni - īpaši par to piedomājot esot ceļojumā, vienmēr izvēlieties dzeramo ūdeni no pudeles, ko pirmreizēji atverat, un nedzert kokteiļus, ja nav zināms, no kāda ūdens veidots ledus.
4
Lietot termiski apstrādātus pārtikas produktus.
5
Izvairīties no ūdens norīšanas, peldoties ezeros, upēs, jūrā;
6
Regulāri attārpot mājdzīvniekus ar veterinārajās klīnikās vai aptiekās nopērkamajiem medikamentiem.
