“Šajā laikā, ejot pļavā, svarīgi izturēties ar cieņu pret katru zālīti un katru stiebriņu, jo plūcēju ir daudz. Tikpat svarīgi ir arī atcerēties par indīgajiem un īpaši aizsargājamajiem augiem, kurus noteikti nedrīkst izmantot ne vainagu darināšanā, ne uzturā. Tāpēc, ja ir šaubas par kādu no pļavā atrodamajiem augiem, labāk to atstāt pļavā,” stāsta farmaceite Laila Zālīte.
Sarkanais āboliņš ir labi atpazīstams un bieži vainagos izmantots augs, taču tam piemīt arī dažādas dziedinošas īpašības. Tas satur C vitamīnu, flavanoīdus, gļotvielas, ēteriskās eļļas, fitoestrogēnus - pārtikas estrogēnus, kas līdzīgi sieviešu dzimumhormoniem, un citas bioloģiski aktīvas vielas. Tam piemīt atkrēpojoša, sviedrējoša, imunitāti stimulējoša, urīndzenoša, pretiekaisuma un arī pretsāpju iedarbība.
Lai pagatavotu organismu stiprinošu un gardu āboliņu dzērienu, 200 gramus svaigu ziedu aplej ar vienu litru verdoša ūdens un ļauj ievilkties divas stundas. Tad nokāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Var pievienot arī medu. Savukārt kaltēta āboliņa lapas, sasmalcinātas pulverī, var pievienot ēdieniem. Īpaši labi tās sader ar zupām, mērcēm, salātiem, gaļas ēdieniem un omleti.
Vīgrieze satur ēteriskās eļļas, fitoncīdus, salicilātus un miecvielas. Tai piemīt nervu nomierinošas un iemigšanu veicinošas īpašības. Darbojas kā dabīgais pretsāpju līdzeklis, novērš temperatūru un iekaisumu, taču jābūt uzmanīgiem tiem, kuriem ir salicilātu nepanesamība. Savelkošo īpašību dēļ skalojot labi novērš mutes dobuma un rīkles iekaisumu. Palīdz apstādināt caureju. Senākos laikos vīgriezes izmantoja kā aromatizētāju, tās pievienoja vīnam un alum, kā arī ievārījumam, piešķirot tam mandeļu garšas nianses.
Lai pagatavotu vieglu tēju, nepieciešams kātiņš ar izkaltētu vīgriezes ziediņu - to - gluži kā dabīgo tējas maisiņu - aiz kātiņa pamērcē vārošā ūdenī. Savukārt nervus nomierinošu novārījumu pagatavo, aplejot tējkaroti ziedu ar glāzi verdoša ūdens, stundu ļauj ievilkties, izkāš un lieto pa divām ēdamakarotēm pirms katras ēdienreizes.
Rudzupuķes satur glikozīdus centaurīnu un gencianīnu. Šīs aktīvās vielas uzlabo gremošanu, stimulē žults izdalīšanos, tām ir diurētiska, pretiekaisuma un antispazmolītiska darbība. Ārīgi var lietot kompresēs konjunktivīta un citu acu iekaisumu ārstēšanai. Var pievienot tēju maisījumiem, kas domāti ādas slimību ārstēšanai un asins attīrīšanai.
Lai pagatavotu izvilkumu, divas ēdamkarotes ziedu aplej ar verdošu ūdeni, ļauj 20 minūtes ievilkties, pēc tam nokāš. Lieto pa 2/3 glāzes trīs reizes dienā, iekšķīgi - nieru iekaisuma mazināšanai, pret tūsku, saaukstēšanās gadījumos, bet ārīgi kompresēs, acu skalošanai, piemēram, pie konjunktivīta.
Jasmīns gan nomierina, gan stimulē galvas smadzeņu darbību un imunitāti. Paaugstina dažu dzimumhormonu līmeni, tādējādi arī pastiprinot dzimumtieksmi. Ir spēcīgs antioksidants, uzlabo asinsriti, un palīdz novērst arī dažādas ādas problēmas, piemēram, kairinājumu, apsārtumu, zvīņošanos, savelkošas sajūtas.
Lai pagatavotu jasmīnu ziedu tēju, vienu tējkaroti ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj 15 minūtes ievilkties. Dzer katru vakaru - šī tēja lieliski regulēs dzimumhormonu veidošanos, palīdzēs uzturēt seksuālo aktivitāti un to var lietot gadiem ilgi, jo pie tās neveidojas pieradums.
Madara satur glikozīdus, askorbīnskābi, organiskās skābes, kā arī jodu un silīciju. To lieto pret tūsku, žultspūšļa iekaisumu. Tāpat tā palīdz attīrīt asinis pēc saindēšanās, uzlabo gremošanu un palīdz šķīdināt gan nierakmeņus, gan žultsakmeņus. Profilaktiski - gan iekšķīgi, gan ārīgi var lietot arī dažādu ādas slimību ārstēšanā.
Lai pagatavotu izvilkumu, 30 gramus sasmalcinātu lakstu aplej ar 250 mililitriem ūdens istabas temperatūrā, noliek mērcēties 8-10 stundas un nokāš. Lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi ādas apstrādei.
