"No Jaunā gada sākšu sportot un dzīvot veselīgāk!" - reti kurš no mums vismaz reizi dzīvē nav izvirzījis sev šādu apņemšanos. Taču bieži vien šie plāni tā arī paliek nerealizēti - reizēm trūkst laika, citreiz motivācijas vai rodas dažādi apstākļi, kas traucē šo ieceri vērst par realitāti. Kādēļ tā notiek? Ko ieplānojam nepareizi? Veiksmīgas sportošanas uzsākšanas padomos dalās viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Mēs vienmēr visu plānojam uz priekšu, bet bieži vien šie plāni paliek par nepiepildītiem mērķiem un sapņiem. Kā uzsver K.Zlidnis - apņemšanās sākt sportot Jaunajā gadā nerealizējas, jo datumu nomaiņa kalendārā nav saistīta ar mūsu motivāciju uzsākt fizisko aktivitāšu treniņus. Vislabāk ir sākt tagad, nevis rīt, jo rīt atkal būs jauna rītdiena. Svarīgi ir izprast, kāpēc man ir vajadzīga kustība un ko tas manā dzīvē var mainīt. Viena no kļūdām ir jau sākumā pārlieku sarežģīt pieeju sportam un veselīgam uzturam, jo katrs treneris un uztura speciālists centīsies pievērst uzmanību tieši savai metodei, saucot to par labāko un piemērotāko. Vienmēr jāuzmanās no sarežģītām un nesaprotamām treniņu programmām un uztura plāniem, jo tie tikai sajauc galvu. Kustība ir mūsu dabiskā izpausmes forma, un tā nav jāpadara par raķešu zinātni.
Ir jāieklausās savā ķermenī, apzinoties, kā kustība var uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, miegu un pašsajūtu, nostiprina ķermeni un raksturu, nomierina nervu sistēmu un veicina arī darba spējas. Ir labi, ja mēs to saprotam laicīgi, jo bieži vien šī apjausma nāk vien tad, kad jau ir par vēlu.
Organisms ātrāk noveco, ķermenim ir liekais svars, sākam slimot, un uzsākt sportot ir arvien grūtāk. Fizisko īpašību attīstīšana ir tieši saistīta ar mūsu personības rakstura iezīmēm, mācot mums disciplīnu, mērķtiecību un pārvarot savus kompleksus un šaubas par savām spējām, skaidro K.Zlidnis.
Ļoti svarīgi ir izvēlēties sev atbilstošāko sporta veidu, piemēram, grupu, individuālos vai komandu sporta veidus. Ir ieteicams konsultēties ar kādu profesionālu treneri, kurš var palīdzēt atrast atbilstošāko treniņu veidu, laiku, vietu un pieeju, jo svarīgi ir tas, lai treniņu process būtu piemērots konkrētam cilvēka dzīvesveidam un ritmam. Piemēram, sporta zāle jāizvēlas tuvu mājām vai darbam, lai ceļā uz treniņu būtu jāpavada pēc iespējas mazāk laika un šis apstāklis nelaupītu motivāciju doties uz treniņu un sportot.
Ja šis ir laiks, kad esat nolēmuši sākt sportiskāku un aktīvāku dzīvesveidu, iesākumā piemērotākie būtu vispārējās fiziskās sagatavotības nostiprinoši treniņi, pielāgojot slodzi un intensitāti savām iespējām. Atkarībā no tā, cik ilgu laiku dzīve bijusi bez sporta, jāatrod atbilstoša slodze, regularitāte un treniņa ilgums. Vislabāk apvienot zemas vai vidējas intensitātes sirds izturības un ķermeņa lielāko muskuļu grupu nostiprinošus treniņus. Tā var būt skriešana, riteņbraukšana, airēšana vai slēpošana uz atbilstoša trenažiera. Iesākumā labākie būtu grīdas tipa treniņi, kas paredzēti muguras, krūšu, plecu, kāju un vidukļa muskuļu trenēšanai un locītavu nostiprināšanai, iesaka K.Zlidnis.
Pašam grūti izveidot sev treniņu plānu, jo ir vajadzīgas zināšanas anatomijā, fizioloģijā, sporta metodoloģijā un psiholoģijā. Vislabāk būtu trenēties profesionāla trenera pavadībā. Tie var būt grupu vai individuālie fitnesa treniņi. Ja nav vēlēšanās doties uz sporta klubu, trenēties var arī ārā. Šobrīd ir ļoti populāri dažādi āra grupu spēka un izturības treniņi. Ja tomēr ir vēlēšanās trenēties pašam, tad iesākumā pietiktu ar trīs treniņiem nedēļā, piemēram, pirmdienās, trešdienās un piektdienās vienas stundas garumā, apvienojot lēnu skrējienu un sava ķermeņa svara spēka vingrinājumus.
Visbiežākās kļūdas ir saistītas ar to, ka visu laiku sevi salīdzinām ar citiem un kādā brīdī ir vilšanās par to, ka neizskatāmies kā mūsu fitnesa treneri. Treniņos ir jākoncentrējas tikai uz sevi un savām spējām. Ir jāsaprot, ka veselība un prasmes ir svarīgākas par ārējo izskatu. Ir jābauda process, nevis jātiecas pēc rezultāta, ko visbiežāk sasniedzam tikai pēc vairākiem gadiem, jo šis ir ilgtermiņa process un rezultāts nav sajūtams vai redzams uzreiz. Lai nepadotos jau pēc mēneša, ir jāpieņem, ka, uzsākot treniņus, tas ir uz mūžu. Ir jāiemīl un jābauda šis process ilgtermiņā. Ārējās ķermeņa aprišu izmaiņas būs tikai patīkams bonuss uzlabotai pašsajūtai un veselībai.
Fiziskās aktivitātes nav jāuztver kā kaut kāda pievienota vērtība dzīvei. Tā nav "ekstra", bet gan neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas ir tikpat svarīga kā ēšana, mazgāšanās, gulēšana, darbs un jebkas cits, kam piešķiram īpašu nozīmi savā dzīvē. Cilvēkam ir jājūtas labi, jāizskatās pievilcīgam, jābūt pārliecinātam par sevi un apmierinātam ar savu dzīvi. Ja izpaliek fiziskā labsajūta, tad arī morāli un garīgi jūtamies slikti. Protams, ne vienmēr, bet vairumā gadījumu veselā miesā patiešām ir vesels gars. Mēs nespējam pa īstam mīlēt citus, ja nemīlam paši sevi. Parūpējoties vispirms par sevi, mēs esam spējīgi vairāk dot un būt par atbalstu un iedvesmu arī tuvajiem cilvēkiem un sabiedrībai kopumā. K.Zlidnis novēl - lai spēks, izturība un mīlestība Jaunajā gadā un vienmēr!
