Pasaule mainās, iespējas kļūst arvien plašākas, un līdz ar to mainās arī tendences bērnu audzināšanā. Nemainīga paliek vien vecāku vēlme rūpēties un sniegt bērnam pašu labāko. Taču arī vecāki ar vislabākajiem nodomiem mēdz kļūdīties.
Vairums mūsdienu bērnu nepārprotami dod priekšroku sēdēšanai dīvānā ekrāna priekšā, nevis laika pavadīšanai ārpus mājas. Ja agrāk vecākus uztrauca vien multfilmas televīzijā, tad šodien, pieaugot dažādu digitālo ierīču skaitam, strauji pieaudzis arī ekrānos pavadītais laiks. “Aizvilināt bērnus prom no iekārtām nebūt nav vienkāršs uzdevums, taču priekšrocības, ko laika pavadīšana svaigā gaisā sniedz bērna fiziskajai, emocionālajai un intelektuālajai attīstībai, ir pietiekams iemesls, lai vismaz pamēģinātu,” iedrošina pediatre Anna Birka.
Ir dažādi veidi, kā padarīt aktivitātes dabā tikpat saistošas kā tās, kuras bērniem patīk darīt iekštelpās. Ņemiet bērna mīļāko bilžu grāmatu un dodieties ārā, lai dabā meklētu grāmatā attēlotās radības un objektus. Ja tomēr bērns ir ļoti pieķēries tehnoloģijām, izmantojiet tās savā labā - fotografējiet un veidojiet kopīgus foto žurnālus vai lietojiet aplikācijas, kuras, piemēram, palīdz izzināt apkārt esošos augus, kokus un krūmājus.
Savukārt mazuļu vecākiem pediatre atgādina, ka viena no biežāk pieļautajām jauno vecāku kļūdām, vedot pastaigās mazuļus, ir ratiņu nosegšana, cenšoties zīdaini it kā pasargāt no nevēlamiem laikapstākļiem. “Mērenās devās saules stari vai negaidīta lietus smidzināšana bērnam lielu kaitējumu nenodarīs, taču ilgstoša lietus plēves pārklāšana gan - tā rada siltumnīcas efektu, kā rezultātā ratu iekšpusē nenotiek gaisa cirkulācija. Ar audumiem ir līdzīgi, jo ratos jau tāpat ir vismaz divus grādus siltāks nekā ārā. No šādām pastaigām svaigā gaisā lielas jēgas nav,” norāda Birka.
Liekais svars un aptaukošanās skolas vecuma bērniem Latvijā kļūst arvien aktuālāka problēma. Bērni ēd tāpat, kā to dara vecāki, tāpēc labs piemērs jārāda jau kopš mazotnes. “Viens no grūtāk izskaužamajiem paradumiem ir ēšana ar fona aktivitātēm, piemēram, ieslēgtu televizoru. Ja bērns ir novērojis, ka vecāki ēdienreižu laikā skatās ekrānā vai lasa grāmatu, tad viņš, visticamāk, darbību atkārtos. Tāpēc iespēju robežās jāēd visiem kopā pie viena galda, koncentrējoties uz maltīti un ģimenes klātbūtni. Novēršot uzmanību, bērns vairs nejūt ne ēdiena garšu, ne to, cik ir apēsts, tādējādi apēdot par maz vai tieši pretēji - pārēdoties,” skaidro pediatre.
“Tāpat jau kopš bērnības svarīgi iemācīt bērnam ievērot regulāras un sabalansētas ēdienreizes. Nelieli našķi starp maltītēm ir pieļaujami, taču tie nedrīkst aizstāt maltīti. Bērna attīstībai un imunitātes stiprināšanai ar ēdienu svarīgi uzņemt visus nepieciešamos vitamīnus, mikroelementus un minerālvielas. Bērna ēdienkarte jāsastāda atbilstoši vecumam un fizisko aktivitāšu daudzumam, tajā jāiekļauj dārzeņi, graudaugi, piena produkti, olas, gaļa, zivis un vērtīgās taukvielas, kā arī augļi un ogas. Īpaši jāpaseko līdzi ēdienkartei gadījumos, ja bērns neēd noteiktas grupas produktus, viņam ir produktu nepanesamība vai alerģija. Pieredze rāda, ka bērniem visbiežāk pietrūkst D un C vitamīna, dzelzs un omega taukskābju,” skaidro sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Nepiemērota un pārāk smaga skolas soma ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc skolēniem veidojas nepareiza stāja. Ja arī ikdienā nepieciešamās skolas lietas iespējams atstāt iestādē, tad somas saturu bieži papildina nepieciešamais aprīkojums dažādiem pulciņiem, treniņiem un citām ārpusskolas nodarbēm. Lai vistiešākajā nozīmē atvieglotu bērnam skolas dzīvi, vecākiem ieteicams pievērst uzmanību ne tikai piemērotas mugursomas izvēlei un svaram, bet arī veidam, kā bērns to nēsā. Piemēram, atgādināt, ka skolas soma jānēsā uz abiem pleciem, lai nerodas stājas asimetrija. Maksimālo pieļaujamo skolas somas svaru nosaka Ministru kabineta noteikumi, tomēr jāņem vērā - ja skolēnam jau ir problēmas ar stāju, tad somu ieteicams kārtot ievērojami vieglāku.
Vēl viens no mūsdienu klupšanas akmeņiem - mainīgs gulētiešanas laiks un nepietiekama sagatavošanās miegam. Lai bērnam būtu salds un pilnvērtīgs miegs, vissvarīgākais ir nodrošināt, lai dienas laikā viņam būtu iespēja pietiekami izskrieties un izdauzīties. Pediatre iesaka pirms gulēšanas izvēdināt istabas, izvairīties no saldumiem un izveidot tieši jūsu bērnam piemērotu pirms-miega rituālu. Pats svarīgākais ir ar bērnu sarunāties - lasot vakara pasaku un pēc tam to pārrunājot, apspriežot spilgtākos dienas notikumus vai tuvāko dienu plānus - galvenais, lai būtu savstarpējs kontakts.
Savukārt farmaceite Laila Zālīte atgādina: “Īsi pirms miega jāizvairās no ēšanas un dzeršanas. Ja bērns ir izsalcis, tad vieglu maltīti var ieturēt ne mazāk kā 30 minūtes pirms miega, taču vislabāk paēst stundu pirms došanās gulēt. Pirms miega maltītē bērnam var piedāvāt, piemēram, banānu - tas satur magniju, kas atslābina ķermeni. Piemērota būs arī neliela porcija siltas auzu pārslu putras, jo tiek uzskatīts, ka tai piemīt nomierinoša iedarbība. Tāpat pirms miega var pagatavot nelielu krūzi melisas, baldriāna, vilkābeles, raudenes, lavandas vai salvijas tējas, jo tām ir nervu spriedzi mazinošas, ķermeni atslābinošas un kvalitatīvāka miega veicinošas īpašības. Der atcerēties vecmāmiņas receptes - pagatavot siltu pienu ar medu. Tas palīdzēs saglabāt stabilu psihoemocionālo stāvokli un iemigt, kā arī no rīta mosties možam.”
