Svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas palīdz uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru un izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Taču pārlieka svīšana var liecināt par veselības problēmām, piemēram, infekcijas slimībām, sirds un asinsvadu problēmām, pastiprinātu vairogdziedzera darbību un citām saslimšanām. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele skaidro, kādi faktori ietekmē svīšanu.
1
Puslitrs sviedru diennaktī ir vidējais sviedru daudzums, kas ik dienu izdalās no organisma, tūlīt nožūst un praktiski nav manāms/jūtams. Savukārt pārmērīgas svīšanas gadījumā tie var būt pat vairāki litri sviedru diennaktī. Parasti pastiprināti svīst paduses, plaukstas, pēdas, cirkšņi un piere, jo tur atrodas vislielākais daudzums sviedru dziedzeru.
“Sviedru apjomu, kas izdalās diennakts laikā, katram pašam izmērīt ir grūti. Taču par pārlieku svīšanu var uzskatīt tādu, kas rada nopietnu diskomfortu un traucē veikt ikdienas darbības - pat tādas, kas neprasa izteiktu fizisko piepūli. Tādā gadījumā nepieciešama ģimenes ārsta, dermatologa, neirologa vai endokrinologa konsultācija, lai izslēgtu kādu no saslimšanām,” skaidro farmaceite.
2
Pārmērīga svīšana nelabvēlīgi ietekmē organismu - sviedriem sadaloties, rodas kairinošas vielas, kas var izraisīt ādas iekaisumu, niezi, izsitumus, provocēt ādas sēnīšu slimības. Tāpat var iekaist sviedru un tauku dziedzeri, pastiprināti veidoties pinnes.
3
Pastiprināta sviedru izdalīšanās ir normāla, piemēram, veicot smagu fizisku darbu vai pildot augstas intensitātes vingrinājumu, jo tā ietekmē paaugstinās ķermeņa temperatūra un līdz ar to aktivizējas sviedru dziedzeri. Īslaicīgu un pārejošu svīšanu izraisa paaugstināta gaisa temperatūra, aukstu dzērienu lietošana siltā laikā un siltu - aukstā laikā. Pastiprinātu svīšanu var izraisīt arī pārejošas hormonālās svārstības, piemēram, pirms menstruācijām, pubertātes, grūtniecības un menopauzes laikā, kā arī kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana, kas izraisa ķīmiskas vielas acetilholīna ražošanu, savukārt tas stimulē sviedru dziedzeru pastiprinātu darbību, arī liekais svars, kas ir viens no biežākajiem iemesliem pārlieku intensīvai svīšanai.
4
Svīšanu spēcīgi ietekmē veģetatīvā nervu sistēma, piemēram, stress, sakāpinātas emocijas un nervu pārslodze. Tāpat izplatīts svīšanas iemesls ir cukura diabēts, sirds un asinsvadu, plaušu slimības, neiroloģiskas saslimšanas, pastiprināta vairogdziedzera darbība, dažādas infekcijas un pat onkoloģiskas saslimšanas. Par iemeslu pārmērīgai svīšanai var būt arī atsevišķu medikamentu, piemēram, antibiotiku, antidepresantu un psihotropo līdzekļu, lietošana.
“Pastiprināti svīstot, ir svarīgi daudz lietot šķidrumu, lai organismā netrūktu minerālvielu, jo kopā ar sviedriem organisms zaudē tam nepieciešamos sāļus. Ja pastiprināta svīšana ir saistīta ar veģetatīvo nervu sistēmu, situāciju var uzlabot B grupas vitamīni, magnijs, baldriāns un citi nomierinošie līdzekļi. Savukārt regulāras fiziskas aktivitātes un svaigs gaiss palīdzēs kontrolēt pārmērīgu sviedru izdalīšanos stresa situācijās,” skaidro M. Šukele.
