Lai gan šogad Latvijā prognozēta mazāka ābolu raža nekā pērn, tie vienmēr bagātīgi papildina mūsu ēdienkarti. Nav noslēpums, ka ābols ir viens no veselīgākajiem augļiem, kas sastopams mūsu dārzos.
Kāds pētījums pierādījis, ka ābolu sula palīdz cīņā ar smadzeņu novecošanās procesiem. Tā pat palīdz mazināt Alcheimera slimības riksu.
Pētījumi ar pelēm atklājuši, ka, pateicoties ābolu sulai, vecāku peļu atmiņa tikusi atjaunota un sasniegusi pat jaunāku peļu atmiņas līmeni.
Āboli ir bagāti ar antioksidantiem, kas palīdz aizsargāt plaušas no bojājumiem. Plašā pētījumā, kurā piedalījās 68 000 sievietes, atklāts, ka, ēdot ābolus, mazinās risks saslimt ar astmu.
Ābolu mizā ir flavonoīdu kvercitīns, kas palīdz normalizēt imūnsistēmu un mazināt iekaisuma risku. Pateicoties šīm vielām, āboli ietekmē astmu un alerģiskās reakcijas.
Augļu ēšana uzlabo kaulu blīvumu, kas ir galvenā kaulu veselīguma pazīme. Pētnieki uzskata, ka ābolos esošie antioksidanti un citas vielas padara kaulus izturīgākus un pozitīvi ietekmē to veselību.
Kādā pētījumā sievietes savās maltītēs iekļāva ābolus (gan svaigus, gan mizotus, gan to sulu). Atklājies, ka āboli mazina kalcija zudumu ķermenī.
Āboli mazina dažādu sirds slimību riskus. Tas ir tāpēc, ka ābolos ir šķiedrvielas, kas palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs.
Āboli, protams, neaizstās zobu birsti un pastu, taču to graušana un košļāšana stimulē siekalu izdali. Siekalas, savukārt, cīnās ar baktērijām, kas kaitē zobiem.
Avoti:
