Ērkšķogas jau gadsimtiem pārsteidz cilvēkus ar savu saldo un reizē skābeno garšu. Tās ir vēlams iekļaut ēdienkartē, jo tām piemīt daudz vērtīgu īpašību, kas uzlabo veselību.
1.
Ērkšķogas aug Eiropā, Āfrikas ziemeļrietumos un Āzijas dienvidos. Taču tās ir atrodamas arī Ziemeļamerikā un Sibīrijā. Ērkšķogām patīk aukstas ziemas un mitras vasaras.
2.
Ērkšķogu krūms spēj augt savvaļā un ražot augļus vismaz 20 gadus.
3.
Ērkšķogās ir daudz C un B grupu vitamīni. C grupas vitamīni uzlabo nervu sistēmas darbību, imūnsistēmu un ādas stāvokli, bet B grupas vitamīni veido taukskābes un palīdz ēdienu pārvērst enerģijā.
4.
Ērkšķogās esošais varš ir svarīgs sirdij, asinsvadiem, imūnsistēmai un smadzeņu darbībai. Tikmēr tajās esošais mangāns uzlabo metabolismu, kaulu struktūru un reproduktīvo sistēmu.
5.
Ērkšķogās esošās vielas uzlabo acu un urīnvadu veselību. Tāpat tās uzlabo atmiņu un mazina veža risku.
Kultūrā
6.
Ērkšķogas pazīst arī kā "feju ogas", jo agrāk uzskatīja, ka fejas izmanto ērkšķogu krūmus, lai tajos slēptos no briesmām.
7.
Angļu gleznotājs Viljams Tērners 16. gadsimta vidū ērkšķogas apraktījis savā zāļu grāmatā. Pēc dažiem gadiem tās pieminētas arī dzejnieka Tomasa Tusera (Thomas Tusser) dzejā, kā ierasta kultūra mājas dārzos.
Avoti: