Pelašķim ir izteikta pretvīrusa iedarbība, tas novērš spazmas, pazemina asinsspiedienu, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Tomēr tā dziedinošās īpašības pie noteiktiem apstākļiem var arī kaitēt. Uzzini, kā pelašķis palīdz mūsu veselībai un kādos gadījumos to lietot nevajadzētu.
Pelašķi jau gadsimtiem ilgi izmanto, kā dabisku līdzekli brūču apkopšanai. Pelašķī esošais ahilleīns palīdz apturēt asiņošanu. Pūdera veidā šo augu var uzbērt uz brūces un tas ne tikai apturēs asiņošanu, bet arī mazinās sāpes un neļaus brūcē iekļūt infekcijai.
Interesanti, ka pelašķis ne tikai aptur brūču asioņošanu, bet arī, pie noteiktām veselības problēmām, palīdz to veicināt. Viena no šādām problēmām ir amenoreja, kas ir menstruāciju trūkums. Pelašķis stimulē asins plūsmu iegurņa rajonā un dzemdē, veicinot menstruācijas. Diemžēl medicīnā nav pētījumu, kas to zinātniski pierādītu, taču sievietes šim nolūkam pelašķi izmanto jau gadsimtiem.
Pētījumi atklājuši, ka pelašķim piemīt nomierinošas īpašībs un tas iedarbojas līdzīgi diazepāmam, ko paraksti izraksta trauksmes gadījumos. Pelašķis savu efektivitāti nezaudē arī pēc īslaicīgas lietošanas.
Pelašķis atvieglo mastīta simptomus- asas sāpes krūtīs, vājumu, drudzi, tūsku. Mastīta gadījumā ieteicams izmantot gan aukstās (atvieglos sāpes), gan siltās kompreses (veicinās cirkulāciju).
Blakusefekti:
Pelašķis nav drošs grūtniecības laikā, jo tas var ietekmēt menstruāciju ciklu, kas var beigties ar abortu.
Pelašķis var palēlināt asins recēšanu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar asiņošanu, pelašķis var palielināt noasiņošanas risku.
Pelašķis var palēlināt asins recēšanu, tāpēc palielinās asiņošanas risks pēc operācijas. Pelašķi nedrīkst lietot vismaz divas nedēļas pirms paredzētās operācijas.
Avoti:
