Šīs vasaras lietainais laiks mūs jau jūlijā ir apveltījis ar bagātīgu sēņu ražu. Šķiet, ka sēņošana mums ir asinīs un mežos čum un mudž no sēņu tīkotājiem. Izrādās, ka sēnēm piemīt daudz labu īpašību, kas palīdz mūsu veselībai. Turklāt, sēnes palīdz ne tikai cilvēku veselībai, bet arī visas planētas labklājībai.
Pētījumi pierādījuši, ka cilvēki ir ciešāk saistīti ar sēnēm, nekā ar jebkuru citu augu valsts pārstāvi. Sēnes cilvēku ēdienkartē bijušas tik sen, ka mūsu ķermeņi būtībā kļuvuši atkarīgi no tajās esošajām molekulām. Sēnēs ir maz kaloriju un tās ir lielisks proteīna un šķiedrvielu avots.
Gailenēs ir ļoti daudz B grupas vitamīnu, īpaši vitamīnu B1, B2, B3 un B5, kuriem ir nozīmīga loma ēdiena pārvēršanā enerģijā un mūsu nervu sistēmas veselības nodrošināšanā.
Gailenēs ir daudz šķiedrvielu, kas regulē zarnu darbību. Tāpat šajās dzeltenajās sēņu "princesēs" ir daudz C un D grupas vitamīnu un kālija.
Gailenes aug sausos lapu un skuju koku mežos no jūlija līdz oktobrim (pirmajām rudens salnām), bet vislabāk tās aug ne visai biezās 10—15 gadu vecās priežu jaunaudzēs.
Šī sēne ir lielisks pretiekaisumu līdzeklis. Egļu baravika satur egosterolu, kas veicina uzbrukšanas procesu nelabvēlīgām šūnām.
Jaunākie pētījumi parādījuši, ka šī sēne spēlē nozīmīgu lomu cilvēka dzīves paildzināšanā. Tieši dažādi iekaisumi visvairāk negatīvi ietekmē mūsu organismu, tāpēc egļu baravikas ne tikai par dažiem gadiem padara mūsu dzīves garākas, bet arī uztur ķermeni un prātu labākā formā.
Egļu baravika parasti sastopama egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
Čaga sastopama Eiropas austrumos un to jau gadsimtiem cilvēki izmanto tēju gatavošanai, kur tās veselīgās īpašības izpaužas vislabāk.
Sēnē ir daudz melanīna, sveķu, agarskābs, polisaharīdu, sterīnu, dzelzs, mangāna, sudraba, kalcija, kālija, fosfora un triperpenoīdu. Čaga var palīdzēt diabēta gadījumā, sirds veselībai, imūnsistēmai, DNS aizsardzībai un holesterīna līmenim.
Čaga galvenokārt aug uz dzīvo bērzu stumbriem, taču tā, kaut gan retāk, ir sastopama arī uz dižskābarža, vīksnas, kļavas, alkšņa vai pīlādža. Sēne sastopama Latvijā, Polijā, Korejā, Krievijā un ASV ziemeļos.
Šīs sēnes aug visā pasaulē un tajās ir daudz proteīna un B grupas vitamīni. Austersēnēs nav holesterīna. Pētījums atklājis, ka HIV pacientiem, kuri ēda šīs sēnes, parādījās uzlabojumi.
Austersēnes mazina vēža risku, jo tai piemīt īpašība iedarboties uz vēžu šūnām, neietekmējot veselās šūnas. Tās arī stiprina imūnsistēmu, aizkavē novecošanu un veicina kuņģa čūlu profilaksi un ārstēšanu.
Latvijā austersēnes ir nopērkamas veikalos, taču tās ir iespējams arī audzēt mājās.
Šitaki sēnēs ir daudz B un D grupas vitamīni, kā arī cinks un fosfors. Šīs sēnes mazina iekaisuma risku un mazina audzēju risku.
Arī šīs sēnes neatradīsi mūsu mežos, taču tās ir ļoti izplatītas Āzijas reģionā un pie mums nopērkamas lielveikalos.
!!!Tomēr der atcerēties, ka ar sēņu ēšanu nedrīkst aizrauties vakaros, jo to apvalkos ir daudz grūti sagremojamu vielu, kas var apgrūtināt gremošanas procesus.
Avoti:
