Lieliem soļiem tuvojas ziema… Un tieši aukstajā laikā uz ādas var parādīties apsārtums, pumpas, saasināties alerģijas, dermatīti, ekzēma un psoriāze. Dermatoloģe Linda Kapteine-Veita uzsver: “Tā kā tuvojas svētki, šis ir īstais brīdis, kad parūpēties par savu ādas izskatu un uzdāvināt tai dāvanu. Viens mēnesis līdz svētkiem ir pietiekošs laiks, lai panāktu acīmredzamus rezultātus. Atšķirībā no ātri gaistošā skaistuma efekta, ko iegūst pēdējā brīdī, laikus uzsākot gājienu pretim mērķim, rezultāts saglabāsies krietnu laiku pēc dienas, kurai īpaši gatavojas. Turklāt tiek piedāvāti mūsdienīgi dažādu ādas problēmu risinājumi, pielietojot modernākās tehnoloģijas. Tai skaitā ziema ir īstais laiks arī dažādu lāzerprocedūru veikšanai.”
Kas notiek ar ādu ziemā?
Ziema ir tas gadalaiks, kad āda “atpūšas”, tās funkcijas palēninās un maksimālo stresa un vitamīnu trūkumu sasniedz februāra beigās. Tāpēc svarīgi ir pastiprināti uzņemt antioksidantus - selēnu, cinku, Ñ vitamīnu, bēta karotīnu, A un D vitamīnu.Tā mēs varam uzlabot ādas pašatjaunošanās mehānismus.
Ādas vielmaiņas palēnināšanās rezultātā pavājinās arī asinsrite - samazinās apgāde ar barības vielām un skābekli. Tas savukārt palēnina šūnu dalīšanos jeb ādas atjaunošanos. Ārēji pasliktinās ādas stāvoklis un izskats- tā kļūst bālāka, sausāka un tumšie loki zem acīm var kļūt izteiktāki.
Aukstumā ievērojami palēninās tauku dziedzeru darbība, tāpēc āda var kļūt īpaši sausa, plānas un jutīgas ādas problēmas padziļināties. Tā kā āda atjaunojas lēnāk, vecās šūnas netiek atgrūstas pietiekami ātri, taukšūnu saistvielu epidermā ir mazāk, līdz ar to āda sāk lobīties.
Ādai, kas ziemas apstākļos funkcionē lēnāk, grūti reaģēt arī uz pastāvīgām lielām temperatūras svārstībām - piemēram, ja iekštelpās ir +20°C, bet ārā -20°C, tātad 40 grādi ir ļoti liela starpība, kuras robežās ādai grūti adaptēties.
Vēl lielāku stresu piedzīvo āda, ja ar stipri sasauļotu ādu no kūrorta „ielecam” atpakaļ ziemas salā. Šādos apstākļos ādas hidrolipīdu slānis, ziemā gan vēja, gan sala, gan arī sausa iekštelpu gaisa un UV staru iedarbībā gandrīz izzūd. Pastāvīgas lielas temperatūras svārstības ir viens no kuperozes rašanās iemesliem - aukstumā asinis no ādas ieplūst iekšējos orgānos, lai uzturētu tur siltumu, āda kļūst blāva un vieglāk pakļaujas sala radītajiem bojājumiem, savukārt siltumā kapilāri atkal strauji paplašinās. Ja kapilāru sieniņas kāda iemesla dēļ ir vājākas, tie var palikt paplašinātā stāvoklī pastāvīgi.
Kā kopt sejas ādu?
Ziemas periodā īpaši sausai ādai ir nepieciešama papildus kopšana ne tikai mājas apstākļos.
Ja āda kļūst jutīga, lobās, ieteicams apmeklēt arī intensīvi kopjošas, barojošas un atjaunojošas sejas procedūras pie kosmētiķa. Savukārt uzturoties siltās, piekurinātās, sausās telpās, ieteicams uz ādas virs pamatkrēma izsmidzināt speciālus avotu vai kalnu minerālūdens aerosolus. Arī atrodoties telpās, gaisu vēlams mitrināt ideāli 40-60% mitruma diapazonā. Tā mēs arī varam aizkavēt to baktēriju, sēnīšu un vīrusu vairošanos, kuriem patīk pārāk augsts vai zems gaisa mitruma līmenis.
Arī nodarbojoties ar ziemas sportu, it īpaši ar kalnu slēpošanu, āda jāaizsargā ar speciāliem UV filtrus saturošiem krēmiem, jo ādas jutība pret UV starojumu ziemas laikā ir augstāka un tā nav adaptējusies UV staru intensitātei, kura kalnos ir daudzreiz spēcīgāka nekā jūras līmenī.. Neatkarīgi no tā, ka saule „nesvilina” arī ziemā var spēcīgi iesauļoties, it īpaši sniegotos kalnos. Sniegs UV starus atstaro 80% un šajā gadījumā starojuma intensitāte gandrīz dubultojas. Tādēļ noteikti nepieciešams lietot kvalitatīvus aizsarglīdzekļus, kas garantē maksimālu aizsardzību pret UVB un UVA starojumu.
Ziemā kārtīga aizsardzība nepieciešama arī lūpām, kurās ir tikai neliels daudzums tauku dziedzeru un gandrīz nemaz nav hidrolipīdu, tādēļ lūpas ātri sprēgā, izžūst un ap to uzklāt arī pa nakti. To ieteicams lietot arī vīriešiem un noteikti bērniem.
Kā rūpēties par ķermeņa ādu?