Klāt gadalaiks, kad dabiskā dienasgaisma ir pārāk vāja, lai nodrošinātu visu nepieciešamo apgaismojumu mūsu acīm. Nepietiekams apgaismojums rada tām pastiprinātu slodzi, kas ilgtermiņā var novest gan pie redzes pasliktināšanās, gan pie galvas sāpēm, reiboņiem un pat sliktas dūšas. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lasot, strādājot ar datoru vai jebkādā citā veidā piepūlot acis, nodrošināt pietiekamu un pareizu apgaismojumu.
Ļoti būtiska ir pareiza acu slodzes sabalansēšana, jo acs muskulis, kas ilgāku laiku ir sasprindzināts, nogurst tāpat kā jebkurš cits muskulis. Skatīšanās tālumā acij ir tīkamāka un vieglāka nekā redzes koncentrēšana vienā tuvā punktā, piemēram, datora monitorā vai viedtālruņa ekrānā. Ilgstoša skatīšanās tuvumā acij rada lielu slodzi un piepūli, tādēļ, domājot par acs veselību, ir svarīgi sekot, lai vienādi ilgs būtu laiks, kas pavadīts, skatoties tuvumā un tālumā. Ja ikdienā strādājam ar datoru, tad brīvdienās ieteicams atpūsties pie dabas, raugoties tālumā un nekoncentrējot skatu uz kādu konkrētu objektu.
Sabalansēta redzes slodze
Ikdienā, visu laiku koncentrējot skatienu vienā attālumā un punktā, acs muskulis fokusē lēcu vienā attālumā, tāpēc nogurst. Tādēļ ir svarīgi mainīt ne tikai attālumu, bet arī skatiena fiksācijas punktus. Skatoties vienā punktā, cilvēks arī mazāk mirkšķina, tāpēc acs netiek pietiekami mitrināta. Problēma saasinās arī apkures sezonas laikā, kad gaisa mitrums telpās nereti kļūst mazāks par vēlamo. Ja ir sausuma sajūta acīs, tās novēršanai var lietot aptiekās nopērkamos pilienus vai gēlus.
Ja jūtat, ka pēc ilgākas skatīšanās tuvumā jums iesākumā ir grūtības fokusēt skatu tālumā, tad var vingrināt acis, izmantojot vienkāršus pārbaudītus vingrinājumus. Piemēram, atrast telpā trīs punktus dažādos attālumos un pārmaiņus skatīties uz vienu, uz otru un uz trešo. Var arī uzlīmēt uz loga rūts sarkanu punktiņu un pārmaiņus fokusēt skatu uz šo punktiņu un ārā, tālumā. Mērķis visiem šiem vingrinājumiem ir viens - likt acs muskulim trenēties un fokusēt skatu dažādos attālumos.
Par pārlieku acs muskuļa noslogotību signalizē arī citi simptomi. Nereti tās ir galvassāpes pēc ilgstoša darba un redzes koncentrēšanas tuvumā, kā arī slikta dūša transporta līdzekļos, trulas sāpes deniņos. Tās sauc par astenopiskām sūdzībām, kas rodas pēc pārlieku liela redzes muskuļu sasprindzinājuma.
Apgaismojums un darba vieta
Acu veselības saglabāšanā ļoti liela loma ir pareizi iekārtotai darba vietai, kas paredzēta rakstīšanai, lasīšanai un darbam ar datoru. Ja vasaras mēnešos bijām pieraduši relaksēties un lasīt, piemēram, guļot pludmalē vai dārzā, tad tumšajā laikā tomēr vajadzētu sevi radināt lasīt pareizi - sēžot, piemēram, pie galda un nodrošinot pareizu apgaismojumu. Nav tik svarīgi, kurā pusē atrodas gaismas avots. Būtiskākais ir tas, lai visa darba virsma tiktu vienmērīgi un pietiekami apgaismota. Ja gaismas avots atradīsies aiz muguras, tad darba vieta atradīsies ēnā, tāpēc vislabāk, ja apgaismojuma avots atrodas tieši virs galvas vai sānos, tādējādi vienmērīgi apgaismojot visu darba laukumu.
Pareizs uzturs
Ja tiek uzņemts pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, tad lielākoties acīm nav nepieciešami papildu vitamīni. Rudens ir tas laiks, kad mūsu organisms pēc vasarā uzņemtajiem vitamīniem ir visspēcīgākais, bet grūtākais posms sekos pavasara pusē, kad organisma rezerves būs iztērētas. Ja ziemas periodā slimojam vai arī organismam ilgāku laiku jāiztur intensīva fiziska vai emocionāla slodze, tad būtu vērts apdomāt papildu vitamīnu uzņemšanu. Tā kā acs ir komplekss organisms, tai der visi tie paši vitamīni, kas citām ķermeņa daļām - ādai, gļotādām. Piemēram, gļotādai nepieciešami taukos šķīstošie vitamīni, redzes nervam derēs visi vitamīni, ko mēs uzņemam nervu stiprināšanai.
Plaši zināms, ka acīm īpaši noderīgas ir mellenes - gan svaigā veidā, gan aptiekās nopērkamo melleņu luteīna preparātu veidā. No dabiskajiem produktiem acīm derīgi ir jebkuri augļi un ogas, kas satur tumšos pigmentus, kā arī jebkuri citi augļi un dārzeņi kompleksai acs stiprināšanai.
Pie acu ārsta
Arī tad, ja nav nekādu jūtamu problēmu, ikvienam cilvēkam, sasniedzot 40 gadu vecumu, reizi gadā būtu jādodas pie acu ārsta, lai izmērītu acs spiedienu. Tas palīdzēs laikus diagnosticēt glaukomu, kas bieži sāk veidoties tieši šajā vecuma posmā. Tā kā slimībām mūsdienās ir tendence kļūt «jaunākām», šīs pārbaudes varētu sākt arī nedaudz agrāk. Protams, pie oftalmologa jādodas, ja acīs rodas diskomforta sajūta un sūdzības. Šādos gadījumos nevajadzētu balstīties tikai uz internetā vai žurnālos atrastiem padomiem, bet gan doties pie acu ārsta, kurš veiks padziļinātu izmeklēšanu, noteiks individuālu diagnozi un attiecīgu ārstēšanu.
