Cilvēka organisms spēj mainīt miega un nomoda ciklu, taču ātrums, kādā tas notiek, mums katram ir atšķirīgs. Ķermeņa pielāgošanās laika maiņai visbiežāk ilgst no dažām dienām līdz divām nedēļām, skaidro Miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars.
Vērtīgākais, ko var darīt, lai palīdzētu organismam pielāgoties jaunajam laika ritējumam, ir ievērot konkrētu gulētiešanas un celšanās laiku.
“Laika maiņai var būt divejāds efekts. No vienas puses, gaišā diennakts laika pagarināšana par vienu stundu dod iespēju organismam uzņemt vairāk saules gaismas, kas tik ļoti nepieciešama ne tikai D vitamīna, bet arī miega hormona melatonīna sintēzei. No otras puses, sākotnēji tā var sarežģīt situāciju tiem, kuri saskaras ar miega traucējumiem,” papildina A. Vecvagars.
Izveidot un ievērot noteiktu miega ritmu. Diennaktī pieaugušam cilvēkam miegam nepieciešamas septiņas līdz astoņas stundas. Ritmam būtu jābūt vienādam visās nedēļas dienās - ja darba dienās būs gulēts mazāk, bet sestdienās un svētdienās vairāk un ilgāk, tad pirmdiena kļūs par smagāko nedēļas dienu izjauktā miega ritma dēļ.
Pirms došanās gulēt aizvērt aizkarus, izvēdināt telpu. Gulēšanai ieteicamā gaisa temperatūra ir no +16º līdz +18ºC.
Izvairīties no spožas gaismas. Tāpat stundu līdz divas stundas pirms miega ieteicams nelietot datoru un viedierīces, neatrasties dienas gaismu apgaismojumā.
Pirms gulētiešanas nelietot alkoholiskus dzērienus, kafiju, arī stipru tēju, nav ieteicams smēķēt.
Vēlams ieturēt vieglas vakariņas, nevis lielāko ēdienreizi dienas laikā.
Nepārcensties ar fizisko slodzi, piemēram, intensīviem sporta treniņiem. Slodzei jābūt mērenai.
Ja miega kvalitāti traucē dzīvesbiedra krākšana, dzīvesbiedram jādodas pie ārsta. Kamēr tas nav paveikts, \ ieteicams gulēt atsevišķās telpās.
Nepārvērst gulēšanai paredzēto gultu par pārdomu, darba, televīzijas skatīšanās un ēšanas vietu.
