5 augļi un ogas zarnu veselībai - vēders pateiks paldies

© unsplash.com

Tiek lēsts, ka mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem dienā patērē ieteicamo šķiedrvielu daudzumu - tiem būtu jābūt 28 līdz 34 gramiem dienā. Nepietiekams šīs vielas daudzums organismā rada problēmas ar gremošanas traktu, lieko svaru, kā arī palielina risku saslimt ar hroniskām slimībām, piemēram, 2. tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām, raksta “EatingWell”.

Eksperti skaidro, ka veseli auzu graudi var kompensēt šķiedrvielu trūkumu. Piemēram, pusglāze sauso auzu satur 4 gramus šķiedrvielu. Taču publikācijā norādīts, ka daži augļi satur ievērojami vairāk šķiedrvielu nekā bļodiņa auzu pārslu, turklāt augļi satur arī vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, kas arī ir labvēlīgi ķermenim.

5 augļi ar augstu šķiedrvielu saturu, ko ir vērts iekļaut ikdienas ēdienkartē.

unsplash.com

Avokado

Viens avokado satur vidēji 10 gramus šķiedrvielu. Šie augļi ir tik daudzpusīgi un garšīgi, ka tos var izmantot gandrīz visu veidu receptēs, sākot no salātiem un beidzot ar smūtijiem. Interesanti, ka no 2000. līdz 2020. gadam avokado patēriņš pasaulē trīskāršojās, tā straujās popularitātes dēļ.

No veselības viedokļa avokado ir vislabāk pazīstams ar sirdij veselīgajiem taukiem, tomēr arī tā šķiedras ir ļoti svarīgas, īpaši zarnu veselībai. Pētījumi liecina, ka avokado šķiedras var stimulēt labvēlīgo baktēriju augšanu, kas savukārt var izraisīt īsas ķēdes taukskābju veidošanos, kas baro zarnas un aizsargā pret iekaisumu.

unsplash.com

Kazenes

Viena glāze kazeņu satur 8 gramus šķiedrvielu, turklāt šī oga ir bagāta ar antioksidantiem, piemēram, antocianīniem, elagitanīniem, flavonoliem un flavanoliem, kas palīdz neitralizēt slimību izraisošos brīvos radikāļus, kas izraisa sirds slimības.

Lielais C vitamīna daudzums kazenēs nodrošina vēl spēcīgāku antioksidantu iedarbību, un tas arī uzlabo dzelzs uzsūkšanos.

unsplash.com

Avenes

Tāpat kā kazenes, glāze aveņu satur 8 gramus šķiedrvielu. Šī oga ir bagāta ar aizsargājošiem antocianīniem, flavanoliem, flavonoliem un elagitanīniem, un kombinācijā tie nodrošina spēcīgu profilaktisko efektu. Zinātnieki ir atklājuši, ka, patērējot 1-1,5 glāzi aveņu katru dienu, var būt labvēlīga ietekme uz glikozes, insulīna un holesterīna līmeni asinīs cilvēkiem, kuriem ir hronisku slimību risks.

unsplash.com

Bumbieri

Viens vidējais bumbieris satur 6 gramus šķiedrvielu, tādējādi nodrošinot aptuveni 20% no ikdienas šķiedrvielu nepieciešamības. Ja jūs nomoka aizcietējums, bumbieru ēšana var atrisināt problēmu! Šie augļi ir arī bagāti ar sorbītu - cukura spirtu, kam ir dabiska caureju veicinoša iedarbība.

unsplash.com

Granātāboli

Glāze granātābolu sēklu satur 7 gramus šķiedrvielu. Šie augļi ir arī bagāti ar antocianīniem, tanīniem un flavonoīdiem, un ir pierādīts, ka tiem piemīt antioksidanta, pretiekaisuma, pretvēža un sirds slimību aizsargājošas īpašības.

Pētījumi liecina, ka granātāboli satur savienojumus, ko sauc par polifenoliem - tie veicina veselīgu zarnu baktēriju augšanu.

Uzturs

Šķiet, ka ēd pavisam maz, bet svars kā nekrītas, tā nekrītas? Visu laiku kārojas ko garšīgu, lai gan šodien jau pievarēts vesels kalns kārumu? Mūsu attiecības ar ēdienu ir kas daudz vairāk par izsalkuma un sāta sajūtu – tās nosaka virkne psiholoģisku faktoru, un, lai uzlabotu ikdienas ieradumus, iesākumā nepieciešams tās izprast. Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa dalās ar uztura psiholoģijas metodi, ar kuras palīdzību var sākt izvērtēt savus uztura paradumus, lai sasniegtu nospraustos mērķus – vai tie būtu svara korekcija, veselības uzlabošana vai sportiskie sasniegumi.

Svarīgākais