SIA “Reitan Convenience Latvia” ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka, “Neapēd zemeslodi!” izaicinājuma ietvaros, atspēko populārākos mītus, kas apvij veģetāro un vegānisko pārtiku un tās ražošanu.
“Neapēd zemeslodi!” ir izaicinājums, kas katru gadu norit janvārī, aicinot cilvēkus atteikties vai ierobežot dzīvnieku valsts produktu patēriņu un tā vietā priekšroku dodot augu valsts ēdieniem.
“Veģetārisms un vegānisms ir veselīga un ilgtspējīga izvēle Latvijas klimatā, ja uzturs ir sabalansēts un daudzveidīgs. Nav droši ticamu pierādījumu apgalvojumam, ka gaļas patēriņš būtu nepieciešams, lai pielāgotos klimatam,” uzsver Vita Breidaka.
Sezonāla pārtika, graudaugi, dārzeņi, pākšaugi, augļi, ogas un rieksti var būt veselīga uztura pamats. Ziemas sezonā uzturvielu daudzveidību var nodrošināt, izmantojot sakņaugus (piemēram, kartupeļus, bietes, burkānus), skābētus produktus un konservētus dārzeņus. Importētie produkti, piemēram, pākšaugi, rīsi, kvinoja, rieksti un sēklas, palīdz uzturēt sabalansētu uzturu.
Veģetārs uzturs noteikti rada ievērojami pozitīvu ietekmi uz vidi, taču tā efektivitāte ir atkarīga arī no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas un patēriņa, norāda Vita Breidaka. Zinātniskais žurnāls "The Lancet" globālās veselības pētījumos norāda, ka planētas veselībai labvēlīgs uzturs, kas ietver vairāk dārzeņu, augļu, graudu un mazāk gaļas, varētu samazināt ekoloģisko ietekmi līdz pat 70%. Lai gan pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem lopkopības radītās emisijas veido aptuveni 14,5% no kopējām cilvēka izraisītajām emisijām un dzīvnieku audzēšana prasa daudz lielākas zemes platības nekā augu audzēšana, veģetārs uzturs nenovērsīs visas vides problēmas. Arī neilgtspējīga sojas un mandeļu audzēšana var radīt ievērojamu slodzi videi, turklāt vietējās un sezonālās pārtikas izvēle ir svarīga, lai samazinātu transporta un lauksaimniecības radīto ietekmi.
Pētījumi un dati par uztura un transporta ietekmi uz vidi apstiprina, ka pārtikas transportēšanas radītās emisijas veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējās pārtikas sistēmas ietekmes uz vidi. “Lielākā daļa siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas saistītas ar pārtiku, rodas ražošanas stadijā, nevis transportēšanā,” norāda Vita Breidaka. “Transporta radītās emisijas, piemēram, tropisko augļu pārvadāšanas laikā ir minimālas salīdzinājumā ar emisijām no dzīvnieku audzēšanas.”
Veģetārais un vegāniskais uzturs piedāvā plašu un daudzveidīgu ēdienu klāstu, kas var būt gan garšīgs, gan barojošs un viegli pagatavojams. Veikalos ir pieejami dažādi vegāniski un veģetāri produkti, piemēram, augu proteīni (tofu, tempe, seitans), augu dzērieni, vegāniski sieri un gaļas aizstājēji, kas ļauj radīt gardas maltītes. Veģetārajā un vegāniskajā uzturā tiek plaši izmantoti dārzeņi, pākšaugi (pupas, lēcas), graudaugi (kvinoja, brūnie rīsi), rieksti un sēklas, kas piedāvā dažādas tekstūras, garšas un barības vielas.
Lai gan dažu veģetāro produktu audzēšanā var būt nepieciešama pesticīdu lietošana, dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanā netieši vajag ievērojami vairāk resursu un ķīmisko vielu. Augkopībā pesticīdi tiek izmantoti, lai aizsargātu kultūraugus no kaitēkļiem, slimībām un nezālēm, tomēr graudaugu audzēšana cilvēku uzturam patērē mazāk pesticīdu nekā to audzēšana lopbarībai. Turklāt lopbarības audzēšana ietver mēslojuma lietošanu, ūdens piesārņojumu ar mēslojumu un notekūdeņiem, kā arī augsnes degradāciju. Liellopu gaļas ražošana ir arī viens no lielākajiem ūdens patērētājiem - lai iegūtu 1 kg liellopa gaļas, var nākties patērēt līdz 15 000 litriem ūdens, bet 1 kg kviešu ražošanai vajadzīgi aptuveni 1300 litri ūdens, dārzeņiem un augļiem - vēl mazāk.
