13 dārzeņi, kas satur daudz cukura

© unsplash.com

Salīdzinot visas pārtikas grupas, dārzeņi būs tie, kas saturēs vismazāk cukura, toties tajos būs daudz veselīgo šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu. Lai arī dārzeņi kopumā ir ļoti veselīgi un ikvienam katru dienu ieteicams ēst svaigus dārzeņus, daži no tiem var saturēt visai daudz cukura. Vai jūs zināt, kuri dārzeņi satur visvairāk cukura? 

unsplash.com

Dārzeņi ar augustu cukura daudzumu*

*Cukura daudzums dārzeņos svaigā veidā.

  1. Saldais kartupelis. 100 grami saldā kartupeļa satur 5,5 gramus cukura jeb salīdzinājumam 1,4 tējkarotes baltā cukura.
  2. Bietes. 100 grami biešu satur 8 gramus cukura, kas pielīdzināms veselām divām ēdamkarotēm baltā cukura.
  3. Sīpoli. 100 grami sīpolu satur 4,7 gramus cukura, kas ir pielīdzināms 1,2 tējkarotēm baltā cukura.
  4. Zaļie zirnīši. 100 grami zaļo zirnīšu satur 5,9 gramus cukura, kas ir pielīdzināms pusotrai karote baltā cukura.
  5. Saldā kukurūza. 100 grami saldās kukurūzas satur 6,3 gramus cukura, kas ir pielīdzināms 1,6 karotēm baltā cukura.
  6. Ķirbis. 100 grami ķirbja satur 3,3 gramus cukura, ko var pielīdzināt 0,8 karotēm baltā cukura.
  7. Kālis. 100 grami kāļa satur 4 gramus cukura, kas ir tikpat daudz, cik vienā tējkarotē baltā cukura.
  8. Tomāti. 100 grami tomātu satur 2,5 gramus cukura. Salīdzinājumam tās ir 0,6 tējkarotes baltā cukura.
  9. Sarkanā paprika. 100 grami sarkanās paprikas satur 4,4 gramus cukura, kas ir tikpat daudz, cik 1,1 tējkarote baltā cukura.
  10. Rācenis. 100 grami rāceņu satur 3,8 gramus cukura, kas ir tikpat daudz, cik cukura ir vienā tējkarotē.
  11. Kabači. 100 grami kabaču satur 2,6 gramus cukura, kas ir pielīdzināms 0,6 tējkarotēm baltā cukura.
  12. Burkāni. 100 grami burkānu satur 4,7 gramus cukura, kas ir tikpat daudz cukura, cik 1,2 tējkarotēs.
  13. Sarkanais kāposts. 100 grami sarkanā kāposta satur 3,8 gramus cukura, kas ir tikpat daudz, cik viena tējkarote cukurs.



Avots

*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.

Uzturs

Ikdienas steiga, laika trūkums, stress, emocionālā ēšana, ieradums, nezināšana – tie ir vien daži no faktoriem, kuru rezultātā ikdienas maltītes apēdam pārlieku ātrā tempā, tādējādi nodarot kaitējumu savai veselībai un labsajūtai.