Dažādas aptaujas, pētījumi un statistika gadu no gada apliecina – Latvijas iedzīvotājiem ir jāēd vairāk dārzeņu, jo tikai retais šos produktus katru dienu apēd tādā daudzumā, kāds būtu nepieciešams veselīgam uzturam. “Klupšanas akmens” šīs normas izpildīšanai ir gan dzīvesveida paradumi, gan dažādi mīti un stereotipi par dārzeņiem. Diemžēl bieži aizspriedumaini izturamies tieši pret konservētajiem dārzeņiem, lai gan uztura speciālisti atgādina – tie ir veselīgi un mūsu diētai absolūti lietderīgi produkti. Tieši tāpēc veikalu tīkls ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni konservēšanas sezonas pilnbriedā atgādina piecus iemeslus, kāpēc ēst konservētus dārzeņus.
Konservēšanas procesā dārzeņi tiek termiski apstrādāti, un tāpēc vēl arvien daudziem ir uzskats, ka šādi dārzeņi ir nepilnvērtīgi vai pat kaitīgi veselībai. Protams, konservēšanas process ietekmē dārzeņu uzturvērtību, un ir vielas, kas tiešām daļēji noārdās, taču pat pēc šādas apstrādes dārzeņi joprojām satur ļoti daudz vērtīgu un organismam nepieciešamu vielu. Mūsdienīgas ātrās sakarsēšanas un atdzesēšanas tehnoloģijas ļauj dārzeņu apstrādi veikt tā, ka konservācijas procesā uzturvielu zudumi ir nelieli, bet paši dārzeņi - kraukšķīgi un aromātiski. Konservēti dārzeņi kā pilnvērtīga dārzeņu porcija! Ņemot vērā to, ka katru dienu mums ir jāapēd vismaz 500 g dārzeņu un augļu, turklāt tieši dārzeņu jāapēd vismaz 300g, konservējumi var lieliski dažādot uzturu. Daži kraukšķīgi marinēti gurķīši noteikti uzlabos ne vien maltītes garšu, bet arī garastāvokli. Ir vērts atcerēties, ka marinēti vai skābēti dārzeņi uzlabo gremošanu. Lieliskākais piemērs ir skābēti kāposti - tie satur lielu C vitamīnu daudzumu, B grupas vitamīnus un vērtīgās minerālvielas, daudz šķiedrvielu un probiotiķu. Taču kāposti nav vienīgie - fermentētu dārzeņu ēšana pēdējā laikā pamatoti kļuvusi par populāru uztura tendenci, un šī nu reiz ir tā modes lieta, kam ir vērts sekot!
Gadās, ka konservētu dārzeņu veselīgumu bieži apšauba dēļ pievienotajām konservējošajām vielām, īpaši uztraucoties par sāls daudzumu tajos. Protams, pirms produkta iegādes ir vērts izlasīt tā sastāvu, taču konservējumi bieži satur daudz mazāk sāls nekā gaļas izstrādājumi, čipsi, cepumi un pat maize. Ir vērts atcerēties, ka lielai daļai konservu sāls tiek pievienots marinādei un pats dārzenis nav uzņēmis visu pievienoto sāli. Konservēšanas procesam vēl bieži izmanto cukuru, eļļu un etiķi, taču tās arī ir galvenās vielas, ko parasti lieto konservu gatavošanai - bažām par to, ka rūpnieciski ražotie konservējumi satur visu “Mendeļejeva tabulu” īsti nav iemesla. Produktu sastāvs ir uzrakstīts uz iepakojuma, un atliek vien to izlasīt.
Konservētus dārzeņus arī rūpnīcās gatavo līdzīgi, kā mājās - tos ražo brīdī, kad konkrētajiem dārzeņiem ir ražas sezona un attiecīgi tie ir vislētākie. Marinētus gurķīšus visam gadam mājās ražojam tad, kad gurķi ir izauguši dārzā un ir viegli pieejami. Arī pārstrādes uzņēmumi ražas laikā iepērk un pārstrādā visai sezonai nepieciešamo dārzeņu daudzumu, jo konservētā veidā tie bez problēmām var tikt uzglabāti līdz nākamajam ražas laikam vai ilgāk. Šāda rīcība ļauj konservētajiem dārzeņiem garantēt samērā konstantu cenu, un bieži vien brīdī, kad nav svaigo dārzeņu ražas sezona, konservēti dārzeņi ir pat lētāki par svaigiem. Turklāt uzreiz pēc novākšanas dārzeņi satur visvairāk vērtīgo uzturvielu, kas saglabājas arī pēc konservēšanas, tāpēc dažu uzturvielu konservētos dārzeņos var būt pat vairāk, nekā ilgu laiku noliktavās stāvošajos svaigajos “brāļos”.
Šķiet, ka mums katram kādreiz ir gadījies nopirkt svaigu gurķi ar savdabīgu garšu, kartupeli ar saldu piegaršu vai mazliet rūgtenas salātlapas. Svaigiem dārzeņiem ik pa laikam veidojas neredzamie brāķi, kas var ietekmēt to garšas kvalitāti pat ja vizuāli produkts izskatās gana pievilcīgs. Un šī nu reiz ir lieta, kur konservēti dārzeņi vienmēr uzvar - to garša ir nemainīga un mēs varam būt droši, ka iecienītie konservi būs gardi vienmēr! Garšas izjūta mums katram ir individuāla, taču konservēto produktu klāsts ir tik plašs, ka mēs katrs varam tajā atrast savu iecienītāko produktu - atliek tikai paeksperimentēt.
Konservēšana ir lielisks veids, kā iekļaut uzturā produktus, kas bez konservēšanas ir samērā nebaudāmi, piemēram olīvas! Ja ir nācies kādā svešzemju ceļojumā pagaršot svaigas olīvas, tad noteikti zināsiet, ka tās ir rūgtas un galīgi nebaudāmas. Rūgto garšu rada glikozīda oleuropeīns, bet konservēšanas procesā olīvas zaudē savu rūgto garšu un mēs iegūstam ar vērtīgām taukskābēm bagātas delikateses. Ja kādreiz esat mēģinājuši marinēt gurķus, tad noteikti zināsiet, ka arī tik nepatīkamais gurķu rūgtums, kas reizēm veidojas svaigos produktos, konservējot pazūd. Konservēšana ir lielisks veids, kā mainīt produktu garšas īpašības pat tik radikāli, ka garšas specifikas dēļ neēdamas lietas kļūst baudāmas.
Konservēti dārzeņi vairumā gadījumu ir viegli uzglabājami un tiem ir ilgs derīguma termiņš, tāpēc tie ir īstā izvēle aizņemtā ikdienā. Katrā virtuvē noteikti ir vērts ieviest plauktiņu, kur glabājas dažas konservētu dārzeņu burciņas brīžiem, kad vajag ātru un veselīgu maltīti. Konservētas pupiņas, tomāti savā sulā vai marinēti gurķīši vai izrādīties paši labākie palīgi ātras un veselīgas maltītes pagatavošanā. Piemēram, gatavojot makaronus, tos var viegli papildināt ar konservētiem tomātiem, un tas pats ēdiens kļūs ne vien garšīgāks, bet arī veselīgāks.
Dārzeņiem ir jābūt veselīga ikdienas uztura pamatā un, protams, iespēju robežās ir jāizvēlas svaigi dārzeņi, taču ir vērts atcerēties arī par konserviem. Arī konservēti dārzeņi ir pilnvērtīgi, veselīgi, garšīgi un tie ir lielisks palīgs maltītes dažādošanai veselīgā veidā!
