Klimata pārmaiņas un globālā sasilšana ir pavisam nopietna problēma, kas ietekmē visus pasaules iedzīvotājus. Pirmas, kas visbiežāk tiek pieminētas, kad tiek stāstīts par klimata pārmaiņu negatīvajām sekām, ir temperatūras paaugstināšanās. Pateicoties tam, ka Zeme kļūst arvien karstāka, nākotnē no mūsu ēdienkartes varētu izzust vairāki iemīļoti pārtikas produkti. Uzziniet, kuru pārtikas produktu esamību nopietni apdraud klimata pārmaiņas.
Palielinoties oglekļa dioksīda līmenim atmosfērā, okeāni kļūst arvien skābāki. Šī skābā vide negatīvi ietekmē vairāku okeāna iemītnieku iespēju izdzīvot. Kā piemēru var minēt gliemenes, piemēram, austeres. Pateicoties tam, ka okeāni kļūst arvien skābāki, austeru čaumalas paliek arvien vājāka. Skābā vide noārda čaumalās esošo kalciju. Čaulām kļūstot plānākām, šo okeānu iemītnieku iespēja izdzīvot samazinās.
Kukurūza ir viens no populārākajiem kultūraugiem pasaulē. Pateicoties karstajām vasarām, kas ik gadu kļūst vēl karstākas, šis sulīgais kultūraugs nākotnē var kļūt par deficīta preci. Tiek prognozēts, ka ja cilvēki neko nedarīs lietas labā un necentīsies apturēt klimata pārmaiņas un globālo sasilšanu, tad līdz gadsimta beigām kukurūzas raža var samazināties pat par 50%.
Šokolādi iegūst no kakao pupiņām. Lai iegūtu šīs pupiņas, nepieciešams kakao koks. Šie koki aug siltajās zemēs, jo tie mīl karstumu, taču nav īpaši izturīgi pret sausumu. Pasaulei kļūstot arvien karstākai un sausākai, tiek nopietni apdraudēta kakao koku ražība un dzīvotspēja. Jau šobrīd Indonēzijā un Rietumāfrikā ir novērojama kakao koku ražīguma samazināšanās.
Daudzām ābolu šķirnēm ir nepieciešams noteikts auksto ziemas dienu skaits, lai nākamajā gadā spētu ražot. Ziemām kļūstot arvien siltākām, mēs nākotnē varam saskarties ar to, ka vairākas ābolu šķirnes var pilnībā izzust.
Vīns tiek gatavots no vīnogām. Šīm ogām patīk saule un silts gaiss, taču augot pārāk karstos laika apstākļos odziņas zaudē savu tipisko skābumu. Vīns, kas iegūt no šādām ogām, nebūs baudāms un būs nekvalitatīvs. Tiek progronzēts, ka, ja nekas netiks darīts lietas labā un Zeme kļūs arvien karstāka, tad līdz gadsimta beigām vairākos slavenos vīna reģionos, piemēram, Napas ielejā, būs pārāk karsts, lai tur varētu audzēt vīnogas.
Tropiem kļūstot arvien siltākiem, kafijas krūmi kļūs arvien mazākā ražīgi un jutīgāki pret dažādām slimībām. Pastāv liela iespējamība, ka nākotnē pasaules iedzīvotāji var saskarties ar kafijas deficītu. Eksperti norāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni 50% no pašreizējām kafijas plantāciju zemēm vairs nebūs izmantojamas.
Izņemot dažas atsevišķas pupiņu šķirnes, lielākā daļa pupiņu šķirņu necieš karstumu. Tā kā ar katru gadu gaisa temperatūra turpina pieaugt, līdz gadsimta vidum mēs varētu zaudēt aptuveni 50% no tradicionālajām pupiņu šķirnēm.
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
