Rieksti ir mūsu organismam ļoti vajadzīgs un noderīgs produkts, bagāts ar minerālvielām un šķiedrvielām. Taču, tā kā tirgū ir liels šo produktu piedāvājums, mēs bieži vien neaizdomājamies par to, ko pērkam – šķietami identiski rieksti var atšķirties pēc garšas un kvalitātes. Speciālisti dalās ar padomiem, kā atšķirt labas kvalitātes riekstus un kas ir jāizvērtē, lai izvairītos no vilšanās.
Šiem riekstiem ir pieejamas dažādas šķirnes, tāpēc tie atšķiras pēc savas formas un krāsas. “Sliktas kvalitātes mandeles bieži ir saplīsušas, ar redzamu pelējumu. Jāpiebilst, ka mandeles lobīšanas laikā var tikt saskrāpētas - lai arī vizuāli tās izskatās mazāk pievilcīgas, taču garša nemainās,” uzsver “Arimex” kvalitātes speciāliste Vaida Prokopimiene.
Gaiša krāsa ir Indijas riekstu kvalitātes pazīme. Vēl viens svarīgs aspekts ir gluda virsma bez plankumiem. Indijas riekstu izmērs ir arī to kvalitātes rādītājs - jo lielāki, jo labāki. “Iepakojumos var atrast daudz šķeltu Indijas riekstu, kuru gabaliņi ir sajaukušies ar lielajiem riekstiem. Ja šķeltu riekstu ir daudz, tas norāda uz sliktu kvalitāti. Indijas riekstiem jābūt nedaudz saldeniem, kraukšķīgiem, ne pārāk mīkstiem. Sliktas kvalitātes Indijas riekstiem var būt neraksturīga “zivju” vai piedeguma garša un smarža - pēdējo var izraisīt nepareizs ražošanas process,” būtiskākos aspektus nosauc kvalitātes speciāliste.
Visaugstākā kvalitāte ir dabiski atvērtām pistācijām, kuru nobriedušais kodols ir pats dabiski pārrāvis čaumalu. Mehāniski atvērtās pistācijās kodols nogatavojas nepilnīgi un nepieaug pietiekami, lai pats dabiski atvērtu čaumalu, tāpēc to garša ir atšķirīga un kodols parasti ir daudz mazāks par čaumalu. Pistāciju iekšpusei jābūt spilgti zaļai, kas norāda, ka rieksts ir nogatavojies un garšīgs. Ja pistācijas nav atvērušās, tās nav nogatavojušās un rieksts iekšpusē nav pilnībā izveidojies - tas var radīt arī rūgtāku garšu.
Nelobīti valrieksti ir rūpīgi jāizvēlas, pievēršot uzmanību čaumalas krāsai. Lai gan rieksti ar gaišu čaumalu var izskatīties glītāki, tie bieži tiek balināti ar ķīmiskām vielām, lai uzlabotu to izskatu, un paši valrieksti ne vienmēr būs kvalitatīvi un veselīgi. “Valriekstu garšai īpaši svarīga ir izcelsmes valsts un ražas svaigums. Piemēram, Ķīnas valriekstiem uz ražas novākšanas beigām ir tendence ātrāk kļūt rūgtiem,” uzsver V. Prokopimiene.
Kā norāda kvalitātes eksperte, lobīti valrieksti, kas ir bagāti ar nepiesātinātajām taukskābēm, ātri kļūst rūgti, tāpēc ir svarīgi tos turēt cieši noslēgtus vēsā un vēlams tumšā vietā, lai palēninātu šo procesu. Par lobīto riekstu kvalitāti liecina arī to vienmērīga krāsa kodola lūzumā.
Lazdu riekstu krāsai jābūt gaišai, viendabīgai un bez plankumiem vai pūšanas pazīmēm. Tas pats attiecas uz priežu riekstiem.
Ja izvēlaties šos riekstus ar visu čaumalu, tai nevajadzētu būt saplīsušai, sapelējušai, sarukušai vai ar plankumiem. Par zemesriekstu veco ražu parasti liecina vecu tauku smarža un garša. Riekstiem bez čaumalām jābūt nesalauztiem, bez pelējuma un puvuma pazīmēm.
