Kāpēc mēs ēdam brīžos, kad nemaz neesam izsalkuši? Apkopojām populārākos iemeslus, kāpēc tā notiek!
Brīžos, kad mums ir garlaicīgi, sevi nodarbinam ar biežu ledusskapja apmeklēšanu. Tādējādi cenšoties sevi nodarbināt. Līdzīgi ir arī brīžos, kad jūs nevēlaties veikt nepieciešamos pienākumus, jūs cenšaties sevi "izklaidēt" patīkamākā veidā - ēdot.
Ieteikums: Brīžos, kad jūtaties garlaikots, meklējiet kā sevi nodarbināt. Jums ir jācenšas apmānīt smadzenes, kas sūta viltus signālus, ka vēlaties kaut ko apēst. Tā vietā parunājiet ar saviem tuvajiem cilvēkiem, dodaties nelielās pastaigās vai sakārtojiet māju.
Vēlme kaut ko apēst, lai sajustu patīkamu garšu mutē, ir vēl viens iemesls, kāpēc ēdam brīžos, kad esam paēduši. Bieži vien šāda ēdienu nogaršošana rezultējas ar veselas procijas apēšanu.
Ieteikums: Ja pēc maltītes notiesāšanas vēlaties apēst kaut ko garšīgu, ieteicams saldumus vai jebko citu aizstāt ar košļājamo gumiju vai aromatizētu ūdeni. Vēl viens labs veids, kā samazināt tieksmi pēc našķošanās, ir zobu tīrīšana.
Saspringtās darba dienās palielinās iespēja, ka sāksiet našķoties brīžos, kad esat jau paēdis. Šāda stresa apēšana ir saistīta ar trauksmi. Jūs šādi sevi cenšaties nomierināt, jo liekas, ka tā raizes varētu atkāpties. Bieži vien šādas situācijas rodas arī, piemēram, saviesīgos pasākumos. Tādos pasākumos, kur ir pieejams uzkodu galds, ja jutīsieties nepārliecināts par sevi, biežāk apmeklēsiet uzkodu bāru.
Ieteikums: Lai saviesīgos pasākumos nepārēstos uzkodas, kad jau esat paēdis, svarīgi ir sevi nodarbināt. Piemēram, piedāvājiet savu palīdzību pasākuma organizatoram.
Bieži vien mēdzam ēst brīžos, kad izjūtam spriedzi, negatīvas emocijas. Mēs cenšamies meklēt mierinājumu pārtikā. Tas visnotaļ būs īslaicīgs mierinājums. Apēdot kaut ko garšīgu, jutīsieties priecīgāki, uzlabosies gatastāvoklis, taču tikai uz brīdi. Svarīgi ir apzināties to, ka tā ir emocionālā ēšana un jūs cenšaties apēst raizes, tā to būs vieglāk risināt.
Ieteikums: Ja jūs mēdzat apēst emocijas, to var risināt dažādos veidos. Viens veids ir atrast nodarbi, kas jūs iepriecina, lai nemeklētu mierinājumu ēdienā. Otrs veids ir nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, došanos pastaigā. Tas palīdzēs sakārtot domas un justies mierīgākam. Tomēr, ja šīs lietas nepalīdz, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ekspertiem.
Ieradumiem ir liels spēks. Ja jau ilgstoši pēc maltītes notiesāšanas našķojaties, tad to darīsiet ikreiz, kad paēdīsiet. Ja katru dienu konkrētā laikā jums prasās našķi, tas ir ieradums, kas, iespējams, sācies aiz garlaicības. Ļoti daudziem cilvēkiem ir radies spēcīgs ieradums ēst pie televizora.
Ieteikums: Brīdi, kad vēlaties apēst kaut ko garšīgu, pajautājiet sev, vai to tiešām vēlaties un kāpēc. Vai tas ir ieradums, vai jūs patiešām gribat ēst?
Pie vēlmes apēst kaut ko brīžos, kad neesat izsalcis, var būt vainojama jūs diēta. Ja ikdienā izslēdzat no ēdienkartes konkrētu pārtiku, organismam kaut kas pietrūkst. Tāpēc smadzenes signalizē, ka nepieciešams apēst vēl kaut ko.
Ieteikums: Svarīgi ir ēst sabalansētas maltītes, lai izvairītos no pārēšanās.
Atrašanās noteiktā vidē var stimulēt vēlmi ēst. Visbiežāk tas būs restorānos, kafejnīcas. Pat ja uz turieni dosieties vien malkot dzērienus, jūs visticamākais pasūtīsiet arī kaut ko ēdamu. Tomēr tas nav tikai saistīts ar šādu vietu apmeklējumu. Piemēram, ja dodaties garos pārbraucienos, ņemat līdzi uzkodas, lai izsalkuma gadījumā būtu ko apēst. Ja jums par ieradumu kļūs ēšana mašīnā, tad tur mielosieties ar našķiem arī brīžos, kad pārbraucieni būs visai īsi.
Ieteikums: Svarīgi mašīnā ir nodrošināt veselīgus našķus, piemēram, burkānus. Tos apēdīsiet mazāka daudzumā nekā, piemēram, šokolādi.
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
