Joprojām sabiedrībā pastāvīgi pastāv un mainās dažādi mīti, kas saistīti ar pārtiku un uzturu. Speciālisti atzīst, ka cilvēki visbiežāk izvēlas ticēt mītiem, jo neprecīza vai nepareizi interpretēta informācija ir iesakņojusies apziņā. Taču iedziļinoties, viss izrādās pavisam citādāk.
Uztura speciālisti Zane Timpare atspēko populārākos mītus par uzturu.
“Uztura zinātne nemitīgi attīstās, tāpēc mūsu dinamiskajā un informācijas piesātinātajā ikdienā turēties pie uzskata, kas uzzināts pirms pieciem vai desmit gadiem, var būt maldinoši. Attīstās ne tikai zinātne, medicīna, bet arī ražošanas tehnoloģijas un to iespējas, kas būtiski var mainīt produkta sastāvu,” uzsver Zane Timpare, uztura speciāliste, zīmola “Ēdiens kā zāles” pārstāve.
Sarkano gaļu būtu ieteicams nevis pilnībā izslēgt no uztura, bet gan lietot mērenos daudzumos. Veselību visvairāk negatīvi ietekmē nevis sarkanā gaļa kā tāda, bet gan no tās rūpnieciski ražoti žāvējumi, kūpinājumi un citi līdzīgi gaļas izstrādājumi, kurus tiešām uzturā būtu ieteicams lietot mazās devās.
Sarkano gaļu - liellopa, teļa, cūkas, kazas, aitas un jēra gaļu - nedēļā rekomendē lietot līdz 3 porcijām jeb kopā līdz 500 gramiem gaļas (vislabāk - liesas) jau pagatavotā veidā. Tā ir būtisks neaizstājamo aminoskābju, minerālvielu, īpaši augstvērtīgās dzelzs un cinka, kā arī vitamīnu avots. Pārmērīgu sarkanās gaļas lietošanu uzturā vairāki pētījumi saista ar paaugstinātu resnās zarnas ļaundabīgu slimību risku. Sarkanās gaļas ēšanu iesaka ierobežot arī, domājot par sirds un asinsvadu veselību, hroniska iekaisuma slimībām. Taču ieteicamajā daudzumā, gaļu katru nedēļu var baudīt droši. Vislabāk kopā ar svaigu dārzeņu salātiem.
Dienā nepieciešamo C vitamīna devu - 75 mg - var uzņemt pat apēdot pusi svaigas paprikas (100 g), vienu lielu apelsīnu vai pāris kivi. Daudz C vitamīna ir zaļumos - pētersīļos, dillēs, no dārzeņiem - arī brokoļos, kāpostos. Pat viens liels ābols (200 g) ar visu mizu, ko parasti nemin kā būtisku C vitamīna avotu, var saturēt ap 10% no šī vitamīna dienas devas.
Šo vitamīnu viegli var uzņemt, ja uzturā tiek lietoti dažādi augļi un dārzeņi. Turklāt tajos ir vēl daudz citu noderīgu vielu. Svarīgi atcerēties, ka C vitamīnu var uzņemt, augļus un dārzeņus lietojot svaigā veidā. Karsējot liela daļa no vērtīgajām uzturvielām iet bojā. Daļēji C vitamīns saglabājas arī saldētās ogās - īpaši labas būs upenes un smiltsērkšķi.
Svaigi dārzeņi, augļi un ogas, protams, ir visaromātiskākie, svaigā veidā tie piešķir maltītei krāsu, smaržu, garšu un pavisam citu tekstūru. Taču arī saldētus dārzeņus un ogas droši var pirkt un baudīt. Tie tiek novākti vislabākajā gatavības pakāpē, kad ir visaugstākā bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija. Pēc ražas novākšanas tie tiek uzreiz sasaldēti - dažu stundu laikā, lai palīdzētu saglabāt vitamīnus.
Vienīgi dārzeņi pirms saldēšanas tiek blanšēti, un tas tomēr nozīmē nestabilo jeb ūdenī šķīstošo B grupas un C vitamīna daļēju zudumu. Taču, pareizi sasaldējot, zudumi nav lieli.
Citronu un apelsīnu miziņas pievienot dzērieniem, kūkām vai citādi izmantot pārtikā ieteicams tikai tad, ja auglis ticis bioloģiski audzēts. Savukārt konvencionāli (parasti) audzētus citrusaugļus Eiropas Savienībā pēc novākšanas ir atļauts apstrādāt ar pesticīdus saturošām vielām, lai tie nebojātos. Pats citrona un apelsīna auglis lietošanai uzturā ir drošs un nekaitīgs, taču par miziņām gan to nevar teikt. Tāpēc kūku mīklai tās klāt nevajadzētu rīvēt, arī nevajag pievienot karstajiem dzērieniem.
Kartupeļi ir labs produkts, ja vien gatavojot tos nesabojā. Ja šo dārzeni fritējam vai cepam lielā eļļas daudzumā, tajā būs daudz kaloriju un maz vērtīgu vielu. Tas būs pavisam cits produkts, nekā vārīti vai krāsnī gatavoti kartupeļi. Kartupeļi ne tikai satur mazāk kaloriju nekā, piemēram, rīsi, bet tajos ir arī vairāk šķiedrvielu, kālija un magnija.
Par īpaši veselīgiem uzskata vārītus un atdzesētus kartupeļus - ēdot kartupeļus šādā veidā, uzņemam tādu savienojumu kā rezistentā ciete, kas labvēlīgi ietekmē zarnu mikrobiomu un imunitāti, veicina sārņu izdali, uzlabo holesterīna un cukura līmeni asinīs, arī vielmaiņu. Tādējādi, rūpējoties par svaru, noteikti nav jāatsakās no pareizi gatavotiem kartupeļiem. Turklāt tie ir liess produkts - 100 g vārītu kartupeļu bez sāls satur tikai 75 kcal.
Arī konservētas zivis ir vērtīgs un cenas ziņā demokrātisks produkts. Treknajās konservētajās zivīs - lasī, sardīnēs, Atlantijas makrelēs jeb mazajās skumbrijās, kā arī siļķēs/reņģēs - būs saglabājušās nozīmīgās omega 3 taukskābes. Uzmanība jāpievērš sāls daudzumam - konservētām zivīm nevajadzētu saturēt vairāk par 1 gramu sāls / 100 gramos produkta. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai konserviem nav pievienotas citas nevajadzīgas piedevas.
Konservēto produktu “vājais punkts” ir iesaiņojums - metāla kārbas. To pārklājuma sastāvā var būt vielas, kas tiešām raisa diskusijas. Tāpēc, ja pēc to atvēršanas visu konservu saturu neapēd, to ieteicams pārlikt stikla burkā vai citā traukā. Metāla kārbu pārklājumā esošie savienojumi var reaģēt ar gaisu un daļa no tiem pāriet produktā.
