Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu – reti kuras citas tautasdziesmas rindas slēpj tik daudz latviska skaistuma un mīlestības pret dabu. Baltie, majestātiskie stumbri, ņirboši zaļās lapas un zeltainās spurdzes ir tik tipiska Latvijas ainavas sastāvdaļa, ka nereti šo ik uz soļa sastopamo skaistumu īsti nepamanām. Tomēr pareizi iestādīta un kopta, bērzu birzs var kļūt par tavas sētas krāšņāko rotu un vērtīgu mantojumu nākamajām paaudzēm – bērza koksne tiek augstu vērtēta, turklāt jaunaudze vismaz 40 gadu ražos skābekli un piesaistīs ogļskābo gāzi tavā īpašumā.
Jo labākas kvalitātes stāds, jo lielākas izredzes kociņam iesakņoties un augt veselīgam. Vieglāk ir ieaudzēt bērzu birzīti izcirtumā, savukārt bijušās lauksaimniecības zemes lielākoties prasīs pamatīgus sagatavošanās darbus: zemēs, kas kādu laiku nav apstrādātas, sazēluši dažādi lakstaugi un krūmāji, augsne bieži vien ir sablīvēta, tai nepiekļūst gaiss un nedarbojas meliorācijas sistēma. Šādā augsnē stāda spēkam būs sevišķi liela nozīme, tāpēc labāk izvēlēties liela izmēra stādus. Dzinumam jābūt taisnam, ar vienu galotni. Lielāka izmēra stādiem (virs 40-50 cm) - arī ar sānzariem. Ja lielākiem stādiem sānzaru nav vai tie ir nokaltuši, tas liecina, ka stādi auguši pārāk biezi un pēc iestādīšanas var izrādīties slinki uz augšanu. Ja stādi pirkti nesaplaukuši, jāpievērš uzmanība tam, lai pumpuri būtu veselīgi.
Tomēr pats galvenais kritērijs ir sakņu sistēma - tai jābūt attīstītai proporcionāli virszemes daļai. Tieši sakņu sistēmas apjoms un dzīvīgums ietekmēs jaunā kociņa augšanu pirmajos gados. Latvijā ir pieejami dažāda veida bērzu stādi, kuri atšķiras gan pēc izmēriem, gan audzēšanas tehnoloģijas: kailsakņu stādi, stādi ar slēgtu sakņu sistēmu (ietvarstādi jeb konteinerstādi) un stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Kailsakņu stāda saknēm jābūt attīstītām proporcionāli un simetriski uz visām pusēm. Ietvarstādu saknēm - ar lielu jauno, gaišo saknīšu īpatsvaru.
Tāpat kā stādot puķes vai kartupeļus, arī pirms bērzu stādīšanas augsne ir jāsagatavo. Lai iestādītu birzīti, ar lāpstu vien nepietiks. Vieglas normāla mitruma augsnes apstrādei var lietot lauksaimniecības tehniku, sagatavojot augsni joslās ar vienkorpusa arklu. Vagas jācenšas veidot pēc iespējas seklas, lai koki varētu izmantot augsnes virskārtā esošās barības vielas. Tomēr mitrās augsnēs, kur vagas apakšā var uzkrāties ūdens, šāds augsnes sagatavošanas veids neder, un tas arī gana efektīvi neuzirdina vagas apakšu.
Tāpēc smagās māla augsnēs un blīvās augsnēs būs vajadzīga dziļaršana vai vienlaidus platības uzaršana. Kā tad noteikt, vai zeme ir blīva un smaga? Ja lakstaugi diez ko neraujas augt plašumā un kuplumā vai ieviesies labi daudz sūnu, augsne, visticamāk, ir sablīvēta. Vienlaidus augsnes sagatavošana visā stādījuma platībā ir dārgāka, bet dažreiz tas ir vienīgais veids, kā uzlabot augšanas apstākļus, jo nodrošina krietni dziļāku irdināšanu, ļaujot augsnei piekļūt gaisam un mitrumam.
Reizēm pirms stādījumu ierīkošanas platību mēdz apstrādāt ar kultivatoru, tomēr koku augšanai tas neko daudz nedos, toties nezāles ataugot sazels vēl bagātīgāk. Lai tiktu vaļā no nezālēm, augsni labāk apsmidzināt ar herbicīdu, kas iznīcina ne tikai nezāļu virszemes daļu, bet arī sakņu sistēmu. Īpaši efektīvs līdzeklis tas ir cīņā ar vārpatām un kamolzāli, uzlabojot bērza dzīves apstākļus, jo tam paliek vairāk barības vielu augsnē. Vienīgi jāņem vērā dabas aizsardzības prasības - herbicīdu nedrīkst lietot ūdenstilpņu un ūdensteču tuvumā.
Tradicionālais meža stādīšanas laiks ir pavasaris no zemes atlaišanās brīža līdz koku lapu plaukšanai un agrs rudens. Pavasarī stādītie koki līdz rudenim ir paspējuši iesakņoties un mazāk cieš no sala izcilāšanas - jauno koku bojājumiem, kas rodas, mainīgos laika apstākļos vairākas reizes sasalstot un atlaižoties ūdenim augsnes virskārtā, kā rezultātā tiek sarautas jaunās koku saknes. Vēl viens trūkums rudens stādījumu ierīkošanai ir posts, ko jaunajiem kociņiem nodara meža zvēri. Tāpēc vislabāk paciesties līdz nākamajam pavasarim, kaut arī mežziņi teic - arī vasarā var stādīt aktīvi augošus bērza stādus: ja augsne rūpīgi sagatavota, pēc pārstādīšanas koki strauji turpina augt jaunajos apstākļos.
Varētu šķist - lai katram kociņam ērti, jāstāda tā paretāk. Tomēr biezākos stādījumos koki labāk atzarojas un kopšanas laikā ir lielāka iespēja izvēlēties pašus labākos kociņus, bet pārējos izretināt. Optimālais stādīšanas biezums, ierīkojot bērzu birzi bijušajās lauksaimniecības augsnēs, ir no 1600 līdz 2500 kokiem uz hektāru, stādot kokus 2x2 vai 2x3 metru atstatumā.
Kad birzīte sāks izskatīties sudrabota?
Tāpat kā jebkurš augs, arī bērzs ir jākopj, lai īstenotu savu dabas doto potenciālu. Lai birze augtu veselīga un krāšņa, starp iestādītajiem kociņiem ir regulāri jāizpļauj zāle, kurā var savairoties peles un apgrauzt jaunos kociņus, kā arī dažādas nelabvēlīgas vielas, zālei pūstot. Jāapkaplē arī paši stādiņi un, ja vajadzīgs, zeme starp bērziem jāapstrādā ar herbicīdu, lai nezāles tiem neatņemtu spēku. Bagātās augsnēs pirmajā gadā pēc stādīšanas zāle jāpļauj vismaz 2-4 reizes, otrajā un trešajā gadā - 1 līdz 3 reizes, bet ceturtajā un piektajā gadā - vismaz vienu reizi.
Bērzi aug apmēram 40 gadu. Šajā laikā tie intensīvi ražo skābekli un piesaista ogļskābo gāzi jeb CO2, attīrot vidi un ļaujot tavai sētai un Latvijai kļūt zaļākai. Iestādot koku, ikvienam ir iespēja kompensēt vismaz paša radīto CO2, bet par bērzu birzi būs pateicīga visa apkaime.
Ja neesi gatavs savu birzi stādīt pats, iestādi vai uzdāvini koku un mazini savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu kopā ar “Not Hot”! gan uzņēmumiem, gan katram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ar “Not Hot” klimata kalkulatora palīdzību aprēķināt, cik daudz CO2 saražo viņu veiktās ikdienas darbības, un apmaksāt tik daudz koku iestādīšanu, cik vajadzīgs, lai kompensētu šo CO2 apjomu. Tādā veidā ikvienam ir iespēja kļūt klimatneitrālam un pat klimatam draudzīgam, jau iepriekš kompensējot vairāk CO2, nekā tiek saražots. Pavasaris ir īstais laiks, lai to darītu!
