Mēdz teikt, ka skaistums prasa upurus. Reizēm cilvēki pārāk burtiski, iespējams, uztver šo teicienu un ir gatavi visam, lai tikai izskatītos satriecoši. Atsevišķas modes un skaistuma tendences var būt īpaši bīstamas veselībai. Apkopojām populārākos laba izskata "trikus", kas tika piekopti pagātnē, un varēja nopietni apdraudēt veselību.
Pēdu cieša notīšana bija skaistuma paraža, ko sievietes praktizēja Ķīnā no Song dinastijas (960. — 1279. gada) laikiem līdz 1912. gadam, kad šis skaistuma triks tika oficiāli aizliegts. Sievietes Ķīnā tajā laikā ar ciešām saistēm notina savas pēdas, lai varētu ietilpināt tās tradicionālajās lotosa kurpēs, kuras bija vien 10 centimetrus garas. Šādu skaistuma "triku" meitenes sāka piekopt no četru gadu vecma. Šāda skaistuma paraža dramatiski ietekmēja ne tikai pēdu izskatu, bet arī veselību, kauli nespēja pilntiesīgi augt un tie deformējās.
Mjanmā par skaistuma etalonu tika uzskatītas tās sievietes, kurām bija visgarākais kakls. Tieši tāpēc sākot no 11. gadsimta līdz pat šodienai ļoti daudzas šajā reģionā dzīvojošās sievietes ap kaklu liek smagus misiņa riņķus jeb ciešas rotas. Šādus aksesuārus Mjanmas sievietes sāk nēsāt no piecu gadu vecuma. Kļūstot vecākām, katru gadu riņķu skaits ap kaklu pieaug. Tiek lēst, ka sievietes mēdz nēsāt ap kaklu 11,5 kilogramus smagus misiņa riņķus. Neskatoties uz to, ka pastāv uzskats, ka šādā veidā sievietes var iegūt garākus kaklus, faktiski šāda smaguma nēsāšana nevis to pagarina, bet gan deformē un nospiež atslēgas kaulu, radot ilūziju, ka kakls ir kļuvis garāks.
Japānā melnā krāsa tiek uzskatīta par ļoti skaistu toni. Tieši tāpēc reiz sievietes mēdza savus zobus krāsot melnā krāsā. Precētajām sievietēm bija pienākums krāsot zobus melnā krāsā tūlīt pēc laulībām. Zobi tika krāsoti izmantojot īpašu metodi. Tējai tikai pievienots klāts dzelzs. Dzelzim oksidējoties tēja iekrāsojās melnā krāsā, lai uzlabotu tējas garšu tai tika pievienotas klāt dažādas garšvielas. Šī paraža pastāvēja tūkstošiem gadu, līdz 19. gadsimta beigām.
Šauri, cieši un ar spicu purngalu apavi ir bijuši stilīgi dažādos vēstures periodos. Tomēr daži no tiem ir bijuši daudz ekstravagantāki par mūsdienās pieejamajiem. 15. gadsimtā īpašu popularitāti iemantoja Crakows apavi. Tie bija tik šauri un gari apavi, ka purngalā bija nepieciešams likt īpašu pildījumu, lai tie nedeformētos. Pateicoties tam, ka šie apavi bija ļoti neērti un nepraktiski, tos 1465. gadā aizliedza.
Pirmās korsetes sievietēm parādījās ap 1500. gadu. 18. gadsimtā vīrieši nolēma sekot līdzi tendencēm un arī sāka nesāt viņiem īpaši pielāgotas korsetes. Viņu korsetes galvenokārt tika izmantotas figūras slaidināšanai no 1820. līdz 1840. gadam. Tajā laikā bija vēlams, ka vīriešiem, tāpat kā sievietēm, būtu šaurs viduklis.
Laika gaitā pasauli ir pārsteigušas daudz un dažādas drastiskas diētas. Viena no tām popularitāti iemantoja 1900. gadu sākumā. Lai zaudētu svaru, cilvēki labprātīgi lietoja lenteņu tabletes. Tabletēs iekšā bija iestrādāta lenteņa oliņa, kuru norijot vēderā izšķīlās lentenis. Šādā veidā cilvēki varēja nemainot savus paradumus zaudēt svaru, jo parazīts notiesāja lielāko daļu apēstā ēdiena. Tomēr šāda diēta bija ļoti bīstama, jo pastāvēja draudi, ka zarnas var aizsprostoties, izveidoties cistas aknās un pat bojājumi muguras smadzenēs.
Lai iegūtu izteiksmīgākas acis, sievietes mēdz pieaudzēt skropstas. Šī ir arī mūsdienās izplatīta skaistuma procedūra. Šobrīd skropstas tiek pieaudzētas izmantojot speciālu līmīti, taču reiz to mēdza darīt ar ļoti drastisku metodi. 1899. gadā sievietes, lai padarītu acis izteiksmīgākas, pieaudzēja skropstas tās piešujot ar adatu klāt pie plakstiņa.
