2.lapa
Mērena alus lietošana var paildzināt dzīves ilgumu. Kā apgalvots Rīgana Geivina Rašida materiālā portālam "Times Entertainment", daudzi neatkarīgie pētījumi norādījuši, ka mūsu organismam nebūt nav veselīgi, ja alkohols netiek lietots vispār. Taču būtiski ir piezīmēt, ka tas attiecas uz pavisam neliela alkohola daudzuma lietošanu. Alus pieskaitāms vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tāpēc to iespējams patērēt lielākā daudzumā, nekā, piemēram, spirtotos dzērienus.
Alus gatavošanā nav nepieciešams izmantot konservantus, jo tajā ir alkohols un apiņi, kas paši par sevi jau ir dabiskie konservanti. Alus tiek apstrādāts tikpat daudz kā maize, tas ir - to gatavo un raudzē, tad filtrē un iepako.
Lielbritānijas medijs "Telegraph" norāda, ka 2016. gadā Somijā veikts pētījums atklājis, ka pastāv saistība starp alus lietošanu un nierakmeņu riska mazināšanos. Pētījumā secināts, ka alus pudeles izdzeršana dienā mazina nierakmeņu risku par 40 procentiem. Alū esošais ūdens un alkohols veicina urīna plūsmu, līdz ar to mazinās risks, ka veidosies nierakmeņi.
Izrādās, ka alus pasargā zobus no baktērijām un to izplatīšanās uz zobiem. Pētnieki izmēģināja, kā alus iedarbojas uz baktērijām, kas veicina zobu un mutes dobuma infekcijas. Atklājies, ka pat niecīgs alus daudzums spēj mazināt baktēriju aktivitāti.
2003. gadā Londonā veikts pētījums atklājis, ka nav nekādas korelācijas starp cilvēku alus dzeršanu un to ķermeņa parametriem. Pat atklājies, ka cilvēki, kuri dzer alu ir tievāki par tiem, kas nelieto alkoholu vispār. Alus var pat uzlabot metabolismu. Tomēr jāatceras - alus jādzer ar MĒRU.
Avoti: