Sīpolu mizas vai pārtikas krāsvielas ir vieni no izplatītākiem variantiem, ja domā par Lieldienu olu greznošanu. Izmēģinām, vai iespējams mājas apstākļos nokrāsot Lieldienu galvenās varones, ja svētki pārsteiguši nesagatavotu vai pēdējā mirklī tomēr nolem mesties olu krāsošanas priekos!
- Pirms krāsošanas jau novāra izraudzītās olas. Šajā gadījumā cieti novārītas piecas baltās olas.
- Tad jāver vien vaļā virtuves plauktiņi un jāpaskatās ārā pa logu, ko iespējams likt klāt, lai olas būtu koši raibas!
1. variants - bietes
- Ņem auduma lupatiņu un uz tās uzber auzu pārslas ar cerību, ka radīsies nospiedumi. Lai labāk tās pieliptu klāt olai, novārīto un atdzesēto olu iemērc ūdenī.
- Tad apkārt apliek pāris ēdamkarotes sarīvētas vārītas (var mēģināt arī svaigas) bietes, kurām klāt ir vismaz tējkarote etiķa.
Etiķis pēc senām tautas gudrībām palīdz krāsai "pieķerties", to izmantojām visām šīm olu krāsošanas alternatīvām.
- Olu iekļauj lupatiņā un to sasien ar aukliņu. Atstājām pastāvēt aptuveni 6 stundas.
Rezultāts: Rozā oliņa ar dažiem auzu pārslu nospiedumiem un baltiem plankumiņiem, kur biete nav piespiedusies. Strādā!
2. variants - čili pulveris
- Pēc interneta gudrībām jāsanāk oranžai olai...
- Cerot uz labu rezultātu, izmantojām visus 15 gramus čili pulvera (visu iegādāto paciņu), ieberot nelielā ūdens daudzumā, kuram pievienota deserta karote etiķa.
- Izmaisa un ieliek oliņu, kurai apkārt apsieta dzija un iesieta marlītē, cerot uz rakstiņu
Rezultāts: Pēc 6 stundām stāvot šķidrumā rezultāts pārāk neiepriecina - oliņa ir maigi dzeltena, bet apsietās dzijas rakstiņš nedaudz redzams, taču no oranžas oliņas ne miņas...
3. variants - vīnogu sula
- Ja ledusskapī aizķērusies vīnogu nektārs - varbūt tas krāsos?
- Ņemam lupatiņu, mitru oliņu apvārtām putraimos un stingri notinam audumu ap oliņu
- Trauciņā ielej sulu, lai tā apņemtu olu un uz 6 stundām atstājam.
Rezultāts: Nav slikti! Gribētos izteiksmīgāku vīnogu sulas krāsu, bet raksts no putraimiem sanācis vienreizējs un ola ieguvusi pelēku nokrāsu.
4. variants - tēja
- Pārskatām tēju plauktiņu! Ņemam kumelīšu un piparmētru tēju.
- Oliņu vispirms vienu pašu "iesien" marlītē, cerot uz rūtaini gaiši zaļu oliņu.
- Sākumā mēģinām atstāt oliņu trauciņā ar ūdeni un tajā izšķīdinātu tēju, taču redzams, ka piemājas dārzā audzētā tējā tā nekrāso ūdeni. "Izzvejojam" tējas biezumus (kopā no abām tējām aptuveni divas ēdamkarotes) un ņemot talkā auduma lupatiņu, apliekam biezumus oliņai apkārt un sasienam stingi lupatiņu.
Rezultāts: Pēc vairākām stundām iegūstam maigi dzeltenzaļu oliņu. Krāsa nav spilgta, bet prieks, ka redzamas marlītes rūtiņas.
5. variants - mellenes
- Ar izdomu! Ne tikai izņemam no saldētavas un nedaudz atlaidinām mellenes, bet paņemam noplūcam dažus mīkstos pūpolus no piemājas dārza. Tie nekrāsos, bet ceram uz nospiedumiem!
- Tad ņemam lupatiņu uz kuras uzliekam dažus noplūktās pūpola galviņas un uz tām virsū uzliek olu.
- Apkārt apliek pāris ēdamkarotes mellenes un visu ietin lupatiņā un sasien ar aukliņu. Nedaudz samitrina ar etiķi.
Rezultāts: Brīnišķīgs! Mellenes nepieviļ un pat redzami maigie pūpola nospiedumi un apaļo odziņu pēdas!
TĀTAD! No mājās atrodamā ir iespējams nokrāsot Lieldienu olas un ienest mājās svētkus pat tad, ja liekas, ka nekā nav, lai svētku sajūtu uzburtu!
Priecīgu svētkus!
