Vai zinājāt, ka ķirbis patiesībā ir oga, nevis dārzenis? Šis varētu būt viens no faktiem, kuru daudzi iepriekš ir dzirdējuši. Pārbaudiet savas zināšanas un uzziniet ko jaunu par šo lielo un veselīgo ogu!
Ķirbjus sāka audzēt aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Tie sākotnēji auga un tos uzturā izmantoja vien Centrālamerikas un Meksikas iedzīvotāji. Sākotnēji ķirbji tika uzskatīti par savvaļas augiem.
Interesanti, ka dažādu šķirņu ķirbji var apputeksnēties savā starpā, pateicoties kukaiņiem. Šādā gadījumā, izaugot ķirbim, tas joprojām būs līdzīgs tam, kādu jūs to gaidījāt, iestādot konkrētās sēklas. Tomēr nākamajā gadā, iestādot zemē sēklas no iepriekš novāktā ķirbja, tā vietā, lai izaugtu identiskas šķirnes ogas, tas nenotiks. Nākamajā gadā ievāktās ogas būs krustojums starp abām šķirnēm.
Lai nenotiktu šāda šķirņu krustošanās, eksperti iesaka dažāda veida ķirbjus dārzā stādīt aptuveni 1500 metru attālumā vienu no otra.
Tiek uzskatīts, ka ķirbju grebšanas tradīcija ir radusies, iedvesmojoties no Īrijā populāras tradīcijas. Īri, lai atbaidītu ļaunos garus, reiz izgreba rāceņos, kartupeļos, bietēs un kāļos biedējošas sejas. Īru imigranti šo tradīciju "atnesa sev līdzi" uz Ameriku. Tā kā Amerikā plaši bija pieejami ķirbji, turpmāk biedējošās sejas ļaunu garu atbaidīšanai tikai izgrebtas ķirbjos.
Interesanti, ka ēdamas ir ne tikai pats ķirbis, bet arī tā zieds. Ķirbju ziedus var ēst gan svaigā veidā, gan termiski apstrādājot, piemēram, cepot, tvaicējot.
Ne tika sviesta ķirbji, bet arī lielākā daļa oranžo ķirbju, ir bagāti ar A vitamīnu. Ēdot šāda veida ķirbjus, mēs varam uzņemt iespaidīgu A vitamīna daudzumu. Eksperti uzskata, ka apēdot aptuveni glāzi sviesta ķirbju, varat uzņemt 457% no dienā ieteicamās A vitamīna devas.
