Lai ar basām pēdām justos kā uz samta paklāja, vajadzīgs labi kopts, biezs, lekns un gluds piemājas mauriņš. Tas sniedz patīkamas sajūtas un rotā katru dārzu un pagalmu, tomēr prasa arī zināmu ieguldījumu kopšanā. Kādas pļaušanas un laistīšanas palīgierīces izvēlēties, stāsta “Kesko Senukai Latvia” preču kategorijas vadītājs Mārtiņš Grīva.
Zāles pļāvēji jeb pļaujmašīnas ir pamatīga vērtība, un strauji jauninājumi šajā jomā nenotiek, atklāj Mārtiņš Grīva: “Ar pļaujmašīnu, ko iegādājāties pirms pieciem gadiem, varat mierīgi turpināt strādāt - tehnoloģiskā ziņā pa šo laiku nekas daudz nav mainījies. Ja nu vienīgi līdz ar kopējo elektronisko tehnoloģiju attīstību ir paplašinājies arī viedo zāles pļāvēju - robotu segments. Cits jautājums, ja kaut kas mainījies jūsu dārzā un tagad nepieciešama jaudīgāka iekārta vai cita darbības tipa zāles pļāvējs, lai zāliena uzturēšanu padarītu ērtāku un vienkāršāku. Pēdējos gados populāri kļuvuši ar akumulatoru darbināmi zāles pļāvēji, kas dod dārzkopim neatkarību no kabeļiem un elektrības pieslēguma, tomēr joprojām pieprasītākās ir benzīnu darbināmās pļaujmašīnas. Katrs lietotājs dažādu modeļu plašajā klāstā var izvēlēties sev piemērotāko risinājumu, kas atkarīgs no pļaujamās platības, reljefa un pļāvēja vēlmes darboties pašam vai vērot ierīci no malas.”
“Jo jaudīgāks dzinējs, jo lielāku platību ar to varēs efektīvi nopļaut. Tomēr tas nebūs labākais risinājums nelīdzenām, reljefām virsmām, kur šāda veida pļāvējs ir samērā grūti vadāms." Šīs mašīnas piedāvā “divi vienā”, “trīs vienā” un pat “četri vienā” risinājumus. Klasika - nopļautā zāle tiek izmesta uz sāniem; otra iespēja ir to uzreiz mulčēt un pēc tam izmantot kā dabisko mēslojumu. Trešā iespēja - ar savācējgrozu aprīkota pļaujmašīna, no kuras nopļautā un sasmalcinātā zāle nenonāk atpakaļ vidē, bet ir ērti izberama, piemēram, kompostā. Visattīstītākās iekārtas ir pašgājēji, kas īpaši patīk senioriem, jo nav vajadzīgs fizisks spēks, lai ierīci stumtu - ar jaudīgiem dzinējiem aprīkotas benzīna pļaujmašīnas mēdz būt diezgan smagas,” stāsta speciālists.
Aizvien populārākās akumulatora pļaujmašīnas ir viegli darbināmas, ar līdzīgu funkcionalitāti kā benzīna zāles pļāvējiem, mobilas, taču krietni klusākas un netraucē kaimiņus. Tiesa, ar tām nevar nopļaut tikpat daudz kā ar benzīna pļaujmašīnām, turklāt tās ir jūtami dārgākas, kaut arī atrodami risinājumi par samērīgām cenām. “Šīs pļaujmašīnas ir piemērotas drīzāk nelielām platībām, jo neizceļas ar ilgu darbības laiku, taču 300-400 kvadrātmetru varēs sapost bez bažām. Viena akumulatora uzlāde aizņem līdz 40-50 minūtēm, taču var izvēlēties arī divu akumulatoru motoru, kam attiecīgi būs arī lielāka jauda. Šīs pļaujmašīnas apsviedīgi saimnieki pērk bez akumulatora un pievieno tām jau saimniecībā esošu akumulatoru, tā paplašinot savu instrumentu klāstu,” atklāj Mārtiņš Grīva.
Zāles pļāvējus robotus, kas līdzīgi robotiem putekļsūcējiem savā nodabā rāpo pa mauriņu, iegādājas pārsvarā cilvēki, kuriem patīk viss inovatīvais un kuri dārzu uztur, lai tajā atpūstos un baudītu laiskus vakarus, nevis strādātu. Garai zālei gan robots nederēs, jo ar 10 centimetru stiebriem tas netiks galā, bet pastāvīgi uzturēt kārtīgu, tīru mauriņu samtaina paklāja efekta panākšanai tam būs pa spēkam. To iegādājoties, jārēķinās ar krietnām investīcijām, kas var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro, turklāt ne visi ražotāji cenā ir iekļāvuši arī uzstādīšanas izmaksas. Tāpat šis nebūs risinājums laukumiem ar izteiktu reljefu vai sarežģītiem, asiem leņķiem. Tomēr uz gludām virsmām tas spēs apstrādāt pat diezgan lielas platības: vairumam robotu ir jauda no 500 līdz 1500 kvadrātmetriem, taču jaudīgākie tiks galā pat ar 2000 līdz 4000 kvadrātmetriem.
“Skaistu, zaļu mauriņu nevar iegūt bez regulāras laistīšanas - it īpaši karstā vasarā. Te lielisks palīgs ir automātiskie laistītāji, kas tiek iedarbināmi, atgriežot krānu, vai arī spēj paši izšļakstīt ūdeni noteiktā laika intervālā; tie var būt statiski un pārvietojami. Mūsdienīgie viedo tehnoloģiju risinājumi pieļauj arī attālinātu vadību un programmēšanu. Automātiskajiem laistītājiem ir dažādas strūklas amplitūdas, kas ļaus aplaistīt kādu platību noteiktā rādiusā vai arī veikt laistīšanu tikai uz vienu konkrētu pusi,” skaidro Mārtiņš Grīva.
Zālāja laistīšanai īpaši piemērotas ir automātiskās virszemes vai pazemes apūdeņošanas sistēmas. Tie ir “gudri” laistītāji - aprīkoti ar automātisko ūdens sadalīšanas sistēmu, kas paredzētajā laikā katrā zonā nodrošina nepieciešamo ūdens daudzumu. Pie tam šādas sistēmas ļauj arī laistīt vairākas zonas vienlaicīgi. Paši modernākie risinājumi ir vadāmi ar īpašas lietotnes palīdzību. Sistēma ļauj pārslēgties arī uz manuālo laistīšanu, tomēr tās normālu darbību nodrošina dažādi drošības risinājumi - pret laikapstākļiem un koroziju izturīga elektronika, sistēma, kas neļauj uzsākt laistīšanu, ja akumulatora uzlādes līmenis ir pārāk zems, un ekrāna bloķētājs, kas neļauj veikt nejaušas izmaiņas iestatījumos.
Tomēr nelielam zālājam joprojām labs risinājums ir arī klasiskā šļūtene ar piemērotu laistāmo uzgali, kas paver bagātīgas izvēles iespējas. Šļūtenes tiek izgatavotas no dažādiem materiāliem: mīkstākas un elastīgākas - no tekstilmateriāla pinuma, cietākas - no gumijas vai PVC. Tāpat atšķirsies šļūtenes, kas paredzētas pazemes laistīšanas sistēmām, tās vairāk atgādina elastīgas caurules. Ir nopērkamas arī spirālveida šļūtenes, kas ideāli piemērotas augu laistīšanai virs terases un uz balkoniem vai arī mazākos dārziņos. Šīs šļūtenes priekšrocība - tā nav jāiztin vai jāuztin, šļūtene pēc darba beigšanas automātiski pati uztīsies atpakaļ.
“Nozīme ir arī laistīšanas savienojumiem: metāliskie ir izturīgāki pret nodilumu un aktuāli tad, ja šļūtene jāvelk pa cietām virsmām, piemēram, pagalma bruģi. Ja šļūtene atradīsies tikai zālītē, pietiks ar plastmasas risinājumiem, bet, ja šļūteni pa zemi negribas vilkt nemaz, to var pārvietot ar šļūtenes ratiņiem,” iesaka Mārtiņš Grīva.
