Tiem, kuriem šķiet, ka pelējums rodas tikai tumšos pagraba nostūros, gaidāma vilšanās, jo pelējuma sēnīte var parādīties jebkurā vietā mājās, darbā vai skolā, kur ir liels daudzums nekontrolēta mitruma. Ja no tās laikus neatbrīvojas, pelējums var izplatīties un radīt nopietnas veselības problēmas.
Vislabāk, protams, būtu veikt profilaktiskus pasākumus, lai pelējums neveidotos, tomēr, ja tas sācis izplatīties, sākotnēji jāatrod cēlonis un pēc tam var lietot atbilstošu tīrīšanas līdzekļus kopā ar regulāru telpu vēdināšanu.
Padomos, kā tikt vaļā no pelējuma, dalās speciāliste Evija Andersone.
Pelējums var veidoties jebkurā vietā - uz pārtikas, papīra, apģērba, plauktos, uz sienām, flīzēm, arī uz higiēnas lietām, piemēram, zobu birstes vāciņa, uz koka, papīra u.c. Pelējuma baktērijas izplatās mitrā un siltā vidē, kas netiek regulāri vēdināta.
“Ar pelējumu ikdienā nevajadzētu sadzīvot, jo šīs baktērijas var izraisīt smagas elpceļu slimības, alerģijas vai pat astmu,” saka Andersone.
Pelējuma veidi var būt dažādi gan pēc krāsas, gan formas, gan pēc tā, kādu ietekmi tie atstāj uz pašsajūtu un veselību. Pelējums sākuma stadijā parasti parādās kā balti vai pelēki punktiņi, ko var ļoti labi pazīt un laikus novērst tā izplatību.
Pelējums, kam ir ļauts attīstīties, uz dažādām virsmām un citādos apstākļos izskatās atšķirīgi. Piemēram, melno pelējumu biežāk var novērot uz virsmām ar lielu mitruma līmeni - pagrabā, vannas istabā u.tml. Savukārt baltais un zaļais pelējums biežāk var būt redzams telpās ar lielu mitrumu, uz pārtikas, koka virsmas u.tml.
Ja pelējums veidojas uz pārtikas, tā nekavējoties jāizmet. Bet, ja šīs baktērijas ir uz virsmām, ar tām jācīnās, jo neatkarīgi no pelējuma veida tas tāpat atstāj ietekmi uz veselību.
Labākais, ko var darīt, ir jau pašā sākumā novērst pelējuma veidošanās iespēju.
