Lieldienu neatņemama sastāvdaļa ir olu ēšana un dažādas aktivitātes saistībā ar tām, taču vai zini, kādi ir populārākie mīti par olām un kuri no tiem ir patiesība? Stāsta eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un farmaceite Liene Graudiņa.
Olu labās īpašības
Olas baltums tiek pieņemts par olbaltumu bioloģisko standartu, tādēļ olas ir pilnvērtīgs olbaltumvielu avots un satur visas neaizvietojamās aminoskābes un antioksidantus (luteīnu un zeaksantīnu), folātus, riboflavīnu, holīnu, A, B3, B2, B12, D un K vitamīnu, taukskābes, dzelzi, kalciju, fosforu, cinku, sēru, selēnu, nātriju un Omega 3, stāsta L. Sondore. Lauku olās vairāk sastopamas Omega-3 taukskābes, bet nebrīvē dētās olās - Omega-6 taukskābes. Olas sniedz sāta sajūtu ilgākam laikam, un vidēji vienā olā būs 6 grami olbaltumvielu un aptuveni 70 kilokalorijas. Jāatceras, ka olas ir jāuzglabā ledusskapī un jāievēro to derīguma termiņš. Vārītas olas ledusskapī ieteicams uzglabāt nedēļu, slēgtā traukā, jo olu čaumala ir poraina un var uzsūkt citu ēdienu un produktu smaržu. Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, uzglabā ledusskapī, nevis istabas temperatūrā. Pirms likšanas ledusskapī trauku pārklāj ar pārtikas plēvi vai uzliek vāku.
Populārākie mīti par olām
Gadu gaitā, īpaši Lieldienās, ir radušies dažādi mīti par olām, kas raisa vēlmi tās lietot uzturā vai nu vairāk, vai mazāk. Uztura speciāliste L. Sondore skaidro populārākos mītus par olām un to, kuri no tiem būtu jāņem vērā, lietojot olas uzturā.
- Lietojot uzturā par daudz olu, var rasties alerģija. Pārēdoties olas, mēs nevaram izprovocēt alerģiju, jo pārtikas alerģijas ir imūnās sistēmas jutība pret kādas vielas olbaltumu un imūnā sistēma to kļūdaini atpazīst kā svešu un stimulē organismu producēt imūnglobulīna E antivielas. Nereti ir iespējama paaugstināta jutība pret olas baltuma olbaltumiem, arī pret olas dzeltenumu. Maziem bērniem mēdz būt alerģiskas reakcijas uz kādu no pārtikas produktiem, kas nereti, bērnam pieaugot, mazinās vai pavisam izzūd, tas ir jāņem vērā ikvienam, arī pieaugušajiem, bet vienlaikus ir jāatceras, ka Lieldienas un citi svētki nav domāti, lai pārēstos. Nereti problēmas rada tieši pārēšanās, jo olas tiek ēstas par daudz un kopā ar trekniem produktiem - majonēzi, krējumu.
- Olu ēšana vairo slikto holesterīnu. Olas vienas pašas nevar būt vainīgas pie tā, ka paaugstinās holesterīna līmenis asinīs. Organismā rodas 70-80% holesterīna, un tā sintēze notiek aknās. Holesterīns ir viena no dzīvnieku valsts produktos un cilvēka organismā esošajām taukvielām. Tikai mazu daļu no holesterīna uzņemam ar uzturu. Vairāk būtu jābaidās ēst daudz rūpnieciski pārstrādātas pārtikas un saldumu, nevis jāuztraucas, apēdot vārītu vai ceptu olu, jo olas dzeltenumā būs gan holesterīns, gan olbaltumvielas, tauki, A, D, K, E un B grupas vitamīni, selēns, kalcijs, fosfors, dzelzs, kā arī lecitīns un redzei nepieciešamie luteīns un zeaksantīns. Olas ir unikālas ar to, ka tajās esošais lecitīns kavē holesterīna izgulsnēšanos. Laba izvēle būs bioloģiskas olas, tajās būs vairāk vērtīgo Omega-3 taukskābju.
- Olas dzeltenums ir veselīgāks par baltumu. Olas baltums ir olbaltumvielu avots, tajā nebūs tauku un tam ir maza uzturvērtība, bet tas satur vitamīnu B2. Ar vitamīniem un taukvielām bagāts ir olu dzeltenums, jo tajā ir olās esošie minerāli - dzelzs, kalcijs, fosfors, cinks, kā arī holīns, lecitīns un antioksidanti luteīns un zeaksantīns. Visa ola kopumā ir unikāla un vērtīga, tādēļ noteikti nav jāmet ārā dzeltenums un jāēd tikai baltums vai otrādi.
- Olas traucē notievēt. Olas nesatur daudz kilokaloriju, jo vienā olā būs apmēram 70 kcal un seši grami olbaltumvielu. Tieši tāpēc ēdieni ar olām dod sāta sajūtu ilgākam laikam, turklāt olas ir ātri pagatavojamas un sader kopā ar daudziem produktiem. Daudzos mūsdienu diētu plānos iekļauti ēdieni ar olām, bet ir jāievēro veselīga uztura pamatprincipi. Jāēd daudzveidīgi, lai organismam nenodarītu pāri!
