Vasara ir laiks, kad dodam priekšroku vaļējiem apaviem un labprāt staigājam basām kājām, tādējādi ļaujot arī pēdām baudīt patīkamos laikapstākļus un silto sauli. Tomēr pēc ilgajiem mēnešiem, kas pavadīti slēgtos apavos, pēdām nereti vajadzīgas papildu rūpes, turklāt vasarā pēdu āda un nagi ir vairāk pakļauti ārējās vides iedarbībai, kā rezultātā var ciest ne vien to skaistums, bet arī veselība. Kādas ir biežākās pēdu veselības problēmas, ar ko nākas saskarties vasaras sezonā, un kā parūpēties par pēdu veselību un skaistumu ikdienā, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
„Ziemas mēnešos, kad ik dienu valkājam slēgtus apavus un zeķes, pēdu ādas un nagu stāvoklim bieži vien netiek pievērsta pienācīga vērība. Aukstuma, mitruma, svīšanas un citu faktoru ietekmē var rasties pēdu ādas un nagu izmaiņas, kas, sākoties siltākam laikam, var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu. Jāņem vērā, ka pēdu veselības problēmas nav tikai estētisks jautājums - daudzas no tām var radīt sāpes un diskomfortu, tādā veidā būtiski ietekmējot ikdienu. Lai parūpētos par pēdu veselību, ir svarīgi laikus diagnosticēt problēmu un to atbilstoši ārstēt, turklāt ir situācijas, kad paša spēkiem tikt galā nevarēs - būs nepieciešama podologa palīdzība. Tāpat par pēdām nepieciešams rūpēties arī ikdienā, kas ir īpaši svarīgi vasaras sezonā, kad vairāk laika pavadām ārpus telpām, staigājam basām kājām un izvēlamies atvērta tipa apavus,” norāda farmaceite Amanda Ozoliņa.
Nelabvēlīgas izmaiņas pēdu ādas un nagu stāvoklī iespējams novērot visos gadalaikos, taču vasaras sezona pastiprina dažādu traumu un saslimšanu iespējamību.
Izvēloties nepiemērotus apavus, kājas pastiprināti svīst, tādējādi radot labvēlīgu vidi sēnīšu attīstībai, uz pēdām un pirkstiem viegli var veidoties tulznas, vaļēji apavi veicina ādas kairinājumu, savukārt, pienācīgi neapstrādājot pat pavisam nelielas brūces, var veidoties infekcija.
Valkājot nepiemērotus vai jaunus, vēl neienēsātus apavus, pakļaujot pēdas neierastai slodzei vai kājām ilgstoši atrodoties mitrā vidē, piemēram, sasvīstot, uz pēdām vai kāju pirkstiem var veidoties tulznas - berzes rezultātā ādas augšējā kārtiņa atdalās no apakšējās, to starpā iepildoties šķidrumam. Ja tulzna nav plīsusi, tā maigi jānomazgā ar ziepjūdeni un virs tās jāuzlīmē plāksteris. Lai pilnvērtīgi aizsargātu cietušo vietu, ieteicams izvēlēties speciālu hidrokoloīda plāksteri, kas nodrošinās amortizāciju un labāk turēsies pie ādas, tā pasargājot sāpošo vietu no netīrumiem. Tulznai pārplīstot, pirms plākstera uzlīmēšanas brūci nepieciešams dezinficēt. Noderēs antiseptiski brūču krēmi vai spirtu nesaturoši dezinfekcijas līdzekļi.
Ilgstošas berzes vai spiediena dēļ uz pēdām var veidoties varžacis - ādas sabiezējumi, kuru vidū atrodas serde, kas iespiežas dziļāk ādā, radot sāpes. Varžacs vietu nekādā gadījumā nedrīkst griezt vai plēst, to var viegli novīlēt ar tīru pēdu vīli, vīlējot vienā virzienā, līdz noņemta varžacs virskārta. Pēc tam uz varžacs var uzlikt speciālu krēmu vai šķīdumu, kas satur salicilskābi vai urīnvielu, - tie palīdzēs noņemt sabiezējušo raga kārtu. Tiesa, tie jālieto piesardzīgi, neskarot veselo ādu. Nereti cilvēki jauc pēdu kārpas ar varžacīm, nepareizi tās ārstē, tāpēc vislabāk šādu problēmu gadījumā doties pie podologa.
Papēžu āda jau no dabas ir biezāka un izturīgāka - tā pastāvīgi atrodas berzes un spiediena ietekmē. Pastiprinātas slodzes, nepareizas higiēnas, neatbilstošu apavu vai citu faktoru rezultātā āda var kļūt sausāka un sabiezēt, papēžu apvidū var parādīties plaisas. Lai tā nenotiktu, pēdām ir nepieciešama rūpīga kopšana, stingri ievērojot higiēnu. Pēdas jāmazgā katru dienu, pēc tam tās kārtīgi jānoslauka dvielī un jāuzklāj barojošs un mitrinošs krēms. Ieteicams izvēlēties līdzekļus, kuru sastāvā ir vazelīns, lanolīns, 10 % urīnviela vai kampareļļa, kas mitrinās un dziedēs kairināto ādu. Divas reizes nedēļā kāju pēdas var palutināt ar sāls vanniņām un kāju skrubi, un pēc tam sasmērēt pēdas ar krēmu, kas satur 10 % urīnvielu, E vitamīnu, avokado vai jojobas eļļu. Stipri saplaisājušu papēžu gadījumā vislabāk doties pie podologa, kurš pareizi veiks pēdu ādu vīlēšanu un pulēšanu, kā arī ieteiks vislabāko problēmas risinājumu konkrētajā gadījumā.
Kājām svīstot, veidojas mitra un silta vide, kas ir labvēlīga dažāda veida sēnīšu infekciju attīstībai. Sēnīšu infekcija ir ļoti lipīga, tāpēc tā viegli var iekļūt ādā, arī izmantojot koplietošanas telpas, piemēram, baseinā, pirtī vai sporta zāles dušā. Par ādas sēnītes attīstību liecina ādas apsārtums, plaisas vai mazi pūslīšu kāju pirkstu starpās, savukārt nagu sēnītes galvenie simptomi ir kāju nagu sabiezējums un mainīta krāsa. Lai izvairītos no sēnīšu infekcijām, pēdas nepieciešams rūpīgi kopt, bet, apmeklējot sabiedriskas vietas, vienmēr jāvelk čības. Sēnītes saslimšanas sākuma stadijā iespējams lietot bezrecepšu preparātus - ziedes, šķīdumus vai krēmus, bet, saslimšanai attīstoties, tie vairs nespēs veikt savu funkciju un būs nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta.
„Ja uz pēdām izveidojušies izteikti sabiezējumi, ir dziļas plaisas, sāpīgi sacietējumi, ieauguši nagi vai nedzīstošas brūces, noteikti jādodas pie pēdu ārstnieciskās aprūpes speciālista - podologa. Tāpat ārsta palīdzība būs nepieciešama tad, ja ir hroniska pēdu ādas vai nagu sēnīte, kārpas vai varžacis, ko nav iespējams izārstēt mājas apstākļos, novērojams pirkstu kauliņa izvirzījums vai sāpes. Profilakses nolūkā pie podologa reizi gadā ieteicams vērsties vecāka gadagājuma cilvēkiem, tiem, kuri intensīvi nodarbojas ar sportu, kā arī cukura diabēta pacientiem, kuriem īpaši rūpīgi jāseko līdzi pēdu veselībai. Vizītes laikā speciālists palīdzēs noteikt problēmas cēloni un ieteiks atbilstošāko risinājumu,” saka Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
